Es gribu pabeigt dziedāšan’–Tu klausi manu nopūšan [329]
Es nabadziņš pilns noziedzibas Priekš tava vaiga stāvedams,
No sirds es lūdzos žēlastibas, Tu augsti teicams, slavejams!
Apžēlojies, apžēlojies Par mani, mīļais Kungs un Dievs!
Man grēki baid’, neved priekš tiesas Apbēdinatu dvēselit’;
Ak dziede dvēseli un miesas Un lai tavs bērns pie tevim mīt.
Apžēlojies, apžēlojies Par mani, mīļais Kungs un Dievs!
Paklausi, Kungs, ko es tev lūdzos, Tu visumīļa tēva sirds!
Tev vien es savus grēkus sūdzos Un gribu tikt no tiem atšķirts.
Apžēlojies, apžēlojies Par mani, mīļais Kungs un Dievs!
Cik ilgi man būs velti raudāt, Vaj negribi man paklausīt?
Vaj negribi par mani gādāt Un manas saites atraisīt?
Apžēlojies, apžēlojies Par mani, mīļais Kungs un Dievs!
Nekas, kā tava žēlastiba, Ak mīļais Tēvs, palīdzēt var!
Lai mana vāja uzticība Arvien pēc tava prāta dar’.
Apžēlojies, apžēlojies Par mani, mīļais Kungs un Dievs!
Negribi, ko es pelnijs, maksāt Un grēku labad nosodīt!
Tu savu bērnu nevar atstāt, Kas bēdigs tev pie kājām krīt!
Apžēlojies, apžēlojies Par mani, mīļais Kungs un Dievs!
Caur tavu vārdu liec man dzīvot Un saki, ka tas grēc’nieks dzird:
Es gribu tavus grēkus piedot Un dziedēt tavu ļaunu sird’.
Apžēlojies, apžēlojies Par mani, mīļais Kungs un Dievs!
Nu es ar mieru gribu palikt Un pabeigt savu dziedāšan’.
Tu dod, ka tevim varu patikt, Tu klausi manu nopūšan’.
Apžēlojies, apžēlojies Par mani, mīļais Kungs un Dievs!
Ieskaties