Dieva priekšā nav laika skaitīšanas

Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena. Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās. Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks un zeme un viss, kas uz tās radīts. [2.Pēt.3:8-10]

Ar šiem vārdiem Sv. Pēteris stājas pretī tiem, par kuriem tikko ir runājis — tiem, kuri saka: apustuļi ir bieži teikuši, ka pastarā diena nāks drīz. Jau pagājis ilgs laiks, taču viss ir tāpat, kā bijis līdz šim.

Dieva priekšā nav laika skaitīšanas, tad tūkstoš gadi Viņam ir kā viena diena. Tādēļ pirmais cilvēks, Ādams, Viņam ir tikpat tuvu kā tas cilvēks, kurš piedzims pēdējais, pirms pašas pastarās dienas.

Mēs ar savu prātu nevaram skatīt laiku citādi kā vien pēc ilguma. Mums jāsāk skaitīt no Ādama, gadu pēc gada, līdz pat pastarai dienai. Turpretī Dieva priekšā viss notiek vienlaikus. Laika sprīdis, kas mums šķiet garš, Dievam ir īss, un otrādi.

Kad cilvēks nomirst, viņa miesa tiek aprakta un guļ zemē, neko nezinādama. Bet, kad pastarā dienā pirmais cilvēks celsies augšām, viņš domās, ka pagājusi labi ja viena stunda. Tad viņš palūkosies apkārt un redzēs, ka pēc viņa ir dzimuši vēl daudzi cilvēki, par kuriem viņš neko nav zinājis.