Skip to content
15. aprīlis, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

38. Kā mums pienākas lietot Dieva vārdu?

  • Sākums
  • Ciešanu laiks – manas jeb Kristus ciešanas
  • e-refleksijas

Ciešanu laiks – manas jeb Kristus ciešanas

Ilārs Plūme

Ir iestājies ciešanu laiks ar savu īpašo nopietnību, dziļumu un svinīgumu. Protams šā laika ievērošana vai neievērošana arī kristiešiem ir brīva lieta, ko nevienam nedrīkst uzspiest.

Ciešanu laiks - manas jeb Kristus ciešanas

Taču Kristus baznīca jau sen ir atzinusi, ka ir lietderīgi baznīcas gada gājumu veidot tā, lai kristieši tā laikā varētu apcerēt visu Kristus dzīvi un darbību. Un pašreiz ir tas laiks, kad mēs apceram un sludinām Kristus ciešanas un nāvi, lai Lieldienu rītā ar gavilēm sveiktu vēsti par Viņa augšāmcelšanos. No iepriekš sacītā ir skaidrs, ka šā laika centrālā vēsts ir pats Kristus un Viņa ciešanas.

Tādēļ šajā laikā nebūtu piedienīgi daudz runāt par gavēņiem, askēzi un citām tamlīdzīgām lietām, kas visi ir cilvēku darbi. Gavēšana un askēze gan ir jaukas paražas, bet tās mūs vēl nepadara Dievam pieņemamus. Cita lieta, ka šādas prakses patīk cilvēkiem. Redzot kādu neēdam gaļu, vai nedarām to, ko citi dara, vientiesīgi ļaudis sāk šādus cilvēkus uzskatīt par svētajiem. Tas ir maldīgi.

Pats Kristus vērsās pret farizeju praksi izrādīties citu priekšā par gavētējiem, bet ieteica to darīt tā, lai citi pat nezinātu, ka tu gavē. Kad šādas ārīgas, cilvēku darītas lietas tiek uzsvērtas, tās laupa godu Kristum un Viņa ciešanām, kas pretstatā mūsu ciešanām spēj palīdzēt ļoti daudz. Tādēļ patiesa Ciešanu laika dievbijība ir balstīta nevis mūsu darbos, bet Kristus ciešanās un šo ciešanu apcerē, īpaši pārdomājot to svētību, ko tās mums dod grēku piedošanu un mūžīgo dzīvošanu. Šo mācību skaidru cenšas saglabāt arī luteriskā liturģija, kas katru Ciešanu laika svētdienu iesāk ar pravieša vārdiem: “Sodība guļ uz Viņa, caur ko mums miers nāk. Caur viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”

Caur Viņa, bet ne mūsu brūcēm nāk miers un dziedināšana. Baznīcas tēvi zināja, kādi Bībeles teksti mums sniedz Evaņģēliju, grēku piedošanu un mieru, tādēļ tieši šie teksti ir atrodami Ciešanu laika liturģijā. Tie māca kristiešus vērst uzmanību uz to Kungu, jo pie Viņa ir atrodama palīdzība. Sludināt par Kristus ciešanām un Viņa svēto nāvi ir patiesa apustuliski katoliska un līdz ar to arī evaņģēliski luteriska kalpošana.

Tā ir Tā Kunga svētās Baznīcas balss, kas ceļ godā savu Kungu un Viņa nopelnu, tādējādi nesot dziedināšanu un mieru saviem locekļiem. Ciešanu laika vēsts ir liela, dziļa un neaptumšota prieka pilna. “Sodība guļ uz Viņa,” tātad mans sods ir uzlikts Viņam. Es, grēcinieks, esmu no tā atbrīvots. Līdz ar šo vēsti nāk miers manai citādi nemierīgajai sirdsapziņai. Un es ar pateicību uzlūkoju Viņa brūces, kas man nes dziedināšanu. Raugieties uz Viņa brūcēm ne tikai Ciešanu laikā, bet katru dienu! Viņā ir atrodams mūsu miers. Neraugieties uz sevi un saviem darbiem! Vislabākie no tiem bez ticības Viņam ir tikai patmīlības un egoisma augļi. Raugieties uz Viņu, jo nekur citur Dievs nav Tev labvēlīgāks un laipnāks kā pie Krusta un tur, kur šie Krusta nopelni tiek izdalīti Svētajā Evaņģēlijā un Sakramentos. Ciešanu laiks ir dots tev, lai tu to dzirdētu un dziļāk izprastu, un pārdomātu vēlreiz un vēlreiz, ka tava dziedināšana un miers neslēpjas tevī pašā un tavos darbos, bet Jēzū Kristū, kas ir cietis un miris par taviem grēkiem.

Tags: askēze Baznīcas balss ciešanu laiks gavēnis Jēzus brūces Kristus ciešanas miers un dziedināšana Tā Kunga nopelns

Continue Reading

« Dieva vārds – cilvēku lūgšana
Klusēšana »

Ieskaties

Par Dieva vārda pareizu lietošanu
Nav labi krāpt patiesības labā
Pats par sevi pastāvošs un darbīgs Dieva vārds
Par zagšanu

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Es domāju, tas ir dēļ Kristus vārdu interpretācijas un konkrētās baznīcas tradīcijas. Ar cieņu, gviclo”
  • Janis Karklins: “Tādēļ, katram no mums vajadzētu ņemt vērā, kas ir mūsu influenceris. Ja kāds sacīs – Es sekoju tikai Jēzum –…”
  • jean: “Patika doma, ka protestanti atmetot Jaunavas Marijas pareizo godināšanu, ir atmetuši arī tās cēlās sievišķīgās īpašās īpašības sievietēs -- jaunavību,…”
  • jean: “Pagājušā nedēļā 25. martā bija Marijas pasludināšanas diena (misūrieši gan raidījuma nosaukumā ielikuši Tā Kunga pasludināšana, kas bija patiesais iemesls,…”
  • gviclo: “Jauki. Variet palasīt e-refleksijas un arī pilnīgi atklāti. Būs interesanti, ja tas raisīs kādu diskusiju. Svētīgu Kristus augšāmcelšanās laiku. Ar…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Miers un pilnība
  • Kas tad īsti ir Dieva miers?
  • Atslābsti, draugs!
  • Zem krusta
  • Trīs dāvanas
  • Miers miers
  • Līdzsvarā
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • mirsana_un_nave Miršana un nāve
    • e-refleksijas

    Miršana un nāve

  • Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji
    • e-apceres

    Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji

  • Kristības pestīšanas spēks Kristības pestīšanas spēks
    • e-refleksijas

    Kristības pestīšanas spēks

  • Ticība nekad nav viena Ticība nekad nav viena
    • e-apceres

    Ticība nekad nav viena

  • Tiek veidota milzīga Jēzus statuja Tiek veidota milzīga Jēzus statuja
    • e-ziņas

    Tiek veidota milzīga Jēzus statuja

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Bībeles stunda tiešsaistē
  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.5:12
    Lai līksmojās iekš tevis, kas tavu vārdu mīļo.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021