Skip to content
11. aprīlis, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

227. Kādas ir Kristus Draudzes pazīmes?

  • Sākums
  • Bibliskā pasaules aina – mūsdienu Rietumu civilizācijas pamats
  • e-refleksijas

Bibliskā pasaules aina – mūsdienu Rietumu civilizācijas pamats

Aleksandrs Bite

Lai varētu izgatavot kaut vai visvienkāršāko priekšmetu, mūsu priekšstatiem par lietu rašanos un to dabu, ir jābūt atbilstošam realitātei. Cilvēku domās var iemājot visfantastiskākie priekšstati un pasaules uzskati, kas var likties ļoti gudri, taču, ja tie neatbilst realitātei, tie paliek tikai neproduktīvi iedomu tēli.

Bibliskā pasaules aina

Neliels piemērs (ar smaidu). Teorētiski būtu iespējams un pieļaujams uzskats, ka automobiļi uz zemes rodas tādējādi, ka marsieši ar īpašiem lidojošiem šķīvīšiem pilnmēness naktīs tos nogādā uz zemes un vienkārši atstāj tos uz šosejām. Taču sekojot šādai teorijai par automobiļu izcelsmi, diez vai būtu iespējams tikt pie kaut jel viena automobiļa.

Protams, mūsdienu Rietumu civilizācija nebūtu tiešā veidā salīdzināma ar automobili, taču zināma līdzība tur ir. Civilizāciju veidojošais pamatelements vienmēr ir bijis t.s. pasaules uzskats jeb priekšstats par realitāti jeb esību. Šis priekšstats var būt skaisti un saskanīgi izteikts gudros stāstos – vai tie būtu reliģiski mīti, vai zinātniskas teorijas, vai filozofiskas refleksijas. Tomēr, ja šāds priekšstats neparāda savu produktivitāti brīnišķīgā, priecīgā un atklāsmes pilnā saspēlē starp šiem stāstiem un reālo pasauli, ko šie stāsti palīdz progresējoši (aizvien vairāk) saprast un izmantot – gan tehnoloģijās, gan cilvēku dzīvēs – tad šāds priekšstats pilnīgi noteikti nav atbilstīgs esībai.

Tas gan nav traucējis rasties un ilgstoši pastāvēt augsti organizētām un varenām civilizācijām, kas ir varējušas ar saviem sapņiem un fantāzijām pastāvēt pat daudzus gadsimtus, taču tās nav varējušas radīt ko principiāli jaunu, kas varētu šo civilizāciju pietuvināt patiesas civilizācijas būtiskajai iezīmei – realizēt to potenciālu, ko katram cilvēkam un visi cilvēcei kopumā Dievs reāli devis.

Šo kolosālo Dieva doto potenciālu vairāk vai mazāk cilvēki ir apjautuši arī senatnē, un šo nojausmu vienmēr ir pavadījusi apziņa, ka šis potenciāls ne tuvu netiek realizēts, bet visbiežāk paliek sapņu līmenī. Šo potenciālu skaidri atklāj un parāda tieši kristīgā civilizācija, kuras ietvarā vispārdrošākie senatnes sapņi un fantāzijas – par septiņjūdžu zābakiem, lidojošajiem zirgiem jeb pegaziem, lidojošiem paklājiem, burvju spogulīšiem un citām tamlīdzīgām pasaku lietām – ir jau krietnu laiku kā pārspēti.

Šobrīd var sacīt, ka galvenā tehnoloģiju attīstības problēma ir nevis: kā sasniegt to ko gribas? bet gan: ko vēl varētu gribēt? – šķiet, ka vienīgie tehnoloģiju ierobežojumi ir laiks, resursi un radošas fantāzijas trūkums. Tas parāda, ka kristīgās civilizācijas pamatā ir pasaules aina un uzskats, kas atbilst visai Dieva radītajai esībai. Tas īpaši atklājas kristīgās civilizācijas universālismā, – visas citas civilizācijas un kultūras, pat pašas primitīvā kās, loti ātri spēj pārņemt un adaptēt kristīgās civilizācijas tehnoloģisko un sociālo instrumentāriju un izmanto to, – reizēm pat krietni intensīvāk un produktīvāk, nekā paši kristīgās civilizācijas radītāji.

!!! – Īpaši te būtu jāatzīmē, kādreiz tā saukto, visprimitīvāko tautu pārstāvji, kas visai ātri spēj sekmīgi iekļauties Rietumu civilizācijas apritē. Un nevis tikai tādējādi, ka cilvēki, kuru tēvi un tēvu tēvi vēl nupat kaili dzīvojās pa mūža mežiem un nepazina dzelzi, tagad pieraduši lietot ledusskapi un veļas mazgājamo mašīnu, spēj sekmīgi lietot internetu, braukt ar auto vai vadīt lidmašīnu, bet šo civilizāciju pārstāvji ar Harvardas, Oksfordas, Jēlas vai citu vadošu universitāšu zinātniskajiem grādiem veido to jaunattīstības valstu spožo zinātnieku plejādi, kas sekmīgi darbojas līdzi Eiropas vai Amerikas izcilākajiem zinātniskajiem prātiem.– Tas ir kārtējais spilgtais apliecinājums tam, ka šodien pārspīlēti uzpūstais un visur izplatītais Evolūcijas pasaules uzskats un pasaules aina ir neadekvāti un fantastiski. Bez jelkādas evolūcijas, vienas paaudzes laikā – tikai ar Rietumu izglītības palīdzību vien – afrikāņu vēl nesen primitīvo tautu, Gvinejas papuasu vai Austrālijas aborigēnu izcelsmes cilvēki kļūst par zinātniekiem un pasaules vadošo universitāšu profesoriem; tas ir skaļš pliķis sejā evolucionistiem ar visām viņu rasu teorijām, nacismu un etnisko augstprātību, kas tiešā veidā izriet no evolūcijas teorijas neadekvātās pasaules ainas. Mēs redzam, ka cilvēki, neatkarīgi no rases vai tautības, ir apveltīti ar Dieva dāvāto spēju un inteliģences kopumu. Taču tikai universālā kristīgā civilizācija un Bībelē pamatots pasaules uzskats dod nepieciešamo pamatu, lai šis cilvēces potenciāls varētu realizēties.

Jāatzīst, ka realitātei atbilstīgā kristīgās civilizācijas pasaules aina, kas ir visas mūsdienu kultūras, zinātnes un tehnoloģiju pamatā, nav radusies tāpēc, ka kristieši būtu gudrāki vai cītīgāk domātu par esības lietām. Droši vien pasaules vēsturē būtu grūti atrast gudrāku, vērīgāku, neatlaidīgāku un savā prātā organizētāku cilvēku, kā “visu zinātņu tēvs” (pareizāk – daudzu maldu tēvs!) – pagānu filozofs Aristotelis. Nekristieši daudzkārt ir parādījuši pārāku domu dziļumu, izdomu un attapību, nekā kristieši, taču tas nav ļāvis tiem izveidot produktīvu civilizāciju tādā nozīmē, kā iepriekš runāts. Radīt realitātei atbilstīgu pasaules ainu nav pa spēkam nevienam cilvēka prātam pašam; tā arī kristīgās civilizācijas pamatā esošo pasaules uzskatu jeb ainu nav radījis cilvēka prāts, bet īpaša Dieva atklāsme, kas mums dota Bībelē.

Protams, kā vēsture to parāda, nepietiek ar to, ka Bībele ir, un to pat lasa. Vienmēr ļoti svarīgs un aktuāls paliek diakona Filipa jautājums etiopiešu augstmanim: Vai tu arī saproti, ko tu lasi? (Ap.d.8:30) Mēs labi redzam, ka kristīgā civilizācija vismaz pirmos piecpadsmit savas pastāvēšanas gadsimtus arī, tāpat kā visas citas civilizācijas, itin kā “mīņājās uz starta līnijas” un ne ar ko daudz nebija priekšā citām sava laika civilizācijām. Tikai sākoties t.s. modernajam laikmetam, kas sakrīt ar Reformāciju, veidojas tas lielais izrāviens, kuru mēs labi pazīstam kā Rietumu civilizācijas būtisko atšķirību.

Sakritība ar Reformāciju nav nejauša. Ar Reformāciju pamatā noslēdzas Bībeles lielo patiesību ilgstošais izpratnes un apzināšanās process, kas iesākās laikā pēc apustuļiem, sasniedza savu pirmo lielo kulmināciju baznīctēvu un lielo ekumēnisko koncilu laikmetā – šajā laikmetā tika apjausts un skaidri noformulēts tas, ko Bībele liecina par Dieva dabu, Trīsvienību, Kristu un Viņa nopelnu jeb Dieva pestīšanas darbu Kristū. Īsumā varētu sacīt, ka tika noformulēta atbilde uz jautājumu: Ko Dievs ir darījis cilvēku labā kā Radītājs, Pestītājs un Svētdarītājs? Taču vēl aizvien neskaidra palika atbilde uz jautājumu: Kā mēs varam šo Dieva darbu iemantot savai pestīšanai un dzīves svētībai? Pati Svētā Evaņģēlija būtība vēl bija stipri aptumšota ar pagāniskiem ieskatiem par pestīšanas iegūšanu, pildot baznīcas noteiktos “labos darbus” vai saņemot pestīšanu kā algu par kādiem cilvēka paša nopelniem, vai arī iemantojot to ar visu svēto un Jaunavas Marijas aizbildniecību un palīdzību.

Tikai Reformācija ar savu skaidro, Bībelē pamatoto izpratni par attaisnošanu Dieva tiesas priekšā mūžībā vienīgi no Dieva žēlastības, kas cilvēkiem tiek brīvi dāvāta vienīgi Kristus nopelna dēļ, un ir saņemama vienīgi caur dzīvu ticību, ļāva saprast visu pestīšanas namturību, ko Dievs Bībelē atklājis. Tam līdzi sāka veidoties arī Rakstiem atbilstīga izpratne par cilvēku, sabiedrību un visu pārējo Dieva radību.

Acīmredzot ar šo teoloģisko atziņu kaut kas ļoti būtisks un fundamentāls bija atradis savu vietu kopējā realitātes ainā un varēja sākties brīnišķīgā, priecīgā un atklāsmes pilnā saspēlē starp šo jauniegūto izpratni par realitāti un Dieva radīto pasauli, ko šī jauniegūtā izpratne palīdz aizvien vairāk saprast, praktiski izmantot un pārveidot – gan tehnoloģijās, gan cilvēku dzīvēs. Šādu radošu un auglīgu priekpilnas atklāsmes pilnu saspēli sauc par zinātni.

[Pārpublicēts no SciRePrints arhīva]

Tags: Bībele evolūcijas teorija kristīgā civilizācija pasaules aina pestīšanas namturība Rietumu civilizācija tehnoloģiju attīstība

Continue Reading

« Dažas nopietnas novirzes no patiesā mīlestības un laulības ceļa
Lepns miers »

Ieskaties

Īsta dvēseļkopšana
Panākumiem bagātais un cilvēks bez panākumiem
Žēlastības kārtība
Mūsu stāvoklis un Dieva sirds attieksme

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • jean: “Patika doma, ka protestanti atmetot Jaunavas Marijas pareizo godināšanu, ir atmetuši arī tās cēlās sievišķīgās īpašās īpašības sievietēs -- jaunavību,…”
  • jean: “Pagājušā nedēļā 25. martā bija Marijas pasludināšanas diena (misūrieši gan raidījuma nosaukumā ielikuši Tā Kunga pasludināšana, kas bija patiesais iemesls,…”
  • gviclo: “Jauki. Variet palasīt e-refleksijas un arī pilnīgi atklāti. Būs interesanti, ja tas raisīs kādu diskusiju. Svētīgu Kristus augšāmcelšanās laiku. Ar…”
  • Janis Karklins: “Āmen.”
  • scwildflower9: “Rasa. Esmu beigusi LU TF (mg). Palasīšu, kad būs laiks, Jūsu rakstus "Pilnīgi atklāti" sērijā. Svētīgu dienu!”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kas veido sabiedrību?
  • Jēzus Kristus – pestīšanas vēstures centrālā ass
  • Baptistu mācītājs atzīst e-BAZNĪCAs ietekmi
  • Visvajātākā reliģija pasaulē
  • Atsakās atzīt Bībeli par nepiedienīgu
  • Brokastis ar garīdzniekiem
  • Vai cilvēce esot vairākus miljonus gadus veca?
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • laiks_ka_augstakais_labums Laiks kā augstākais labums
    • e-refleksijas

    Laiks kā augstākais labums

  • kad-laulibas-skirsana-ir-atlauta Kad laulības šķiršana ir atļauta?
    • e-mācība

    Kad laulības šķiršana ir atļauta?

  • Šogad izdos "Divpadsmit apustuļu mācību" Šogad izdos “Divpadsmit apustuļu mācību”
    • e-ziņas

    Šogad izdos “Divpadsmit apustuļu mācību”

  • Luteriskā izpratne par labajiem darbiem kā laicīgiem darbiem Luteriskā izpratne par labajiem darbiem kā laicīgiem darbiem
    • e-raksti

    Luteriskā izpratne par labajiem darbiem kā laicīgiem darbiem

  • Par žēlastības zīmēm Par žēlastības zīmēm
    • e-refleksijas

    Par žēlastības zīmēm

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • TvNet pret LKR un konkrētām kristiešu kustībām
  • Bībeles stunda tiešsaistē
  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.62:11
    Kad bagātība vairojās, tad nedodaties uz to ar savu sirdi.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021