Bībele – Dieva vārds

Noklausies šo e-publikāciju

Mūsdienu cilvēki lielākoties uzskata Bībeli par vairāk vai mazāk patiesu senu stāstu, hroniku un leģendu apkopojumu. Lai gan Bībelei patiesi ir arī vēsturisks raksturs, tā pati sevi sauc par Dieva vārdu. Turklāt Bībele ne tikai satur Dieva vārdus, bet tā pati ir Dieva vārds.

Savukārt Dieva vārds nav tikai vēsturisks, tas nav reiz sacīts un tad mūžīgi sastindzis teikums, doma, stāsts, bet “Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs” (Ebr.4:12).

Dieva vārds ir arī galvenais veids, kā Dievs atklāj pats sevi. Bez Dieva vārda mēs gandrīz neko nezinātu ne tikai par pašu Dievu, bet mums arī trūktu dziļākas izpratnes par pārējo radību, pašiem sevi ieskaitot.

Mūsdienu zinātnes sasniegumi tehnoloģiju radīšanā gan ir patiešām apbrīnojami, bet kopējā pasaules aina, kas tiek atvasināta no zinātnes atziņām ir sekla un virspusēja. Dzīves jēgas un augstākajos esamības jautājumos, zinātne nespēj būt nopietna autoritāte.

Tālāk, tas, ka Dievs runā atklāj, ka viņš ir persona un tas arī atšķir viņu no daudzajiem dieviem, kas tapuši kā cilvēku prāta konstrukcijas vai pat tikuši pašu cilvēku rokām gatavoti. Atšķirībā no Bībeles Dieva, šie dievi ir mēmi. Patiesais Dievs ir dzīvs Dievs, Dievs kurš runā.