Skip to content
23. jūnijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

70. Kam ir tiesības noteikt cilvēka mūža ilgumu?

  • Sākums
  • Kas padara kristību par sakramentu
  • e-raksti

Kas padara kristību par sakramentu

Dr. Dž. Teodors Millers
Noklausies šo e-publikāciju

Lai Kristību varētu uzskatīt par spēkā esošu, tajā ir jābūt klātesošam ūdenim, jo ūdens un tā pielietošana ir būtiska šī svētā iestādījuma sastāvdaļa. Taču ūdens vien nepadara Kristību par sakramentu.

kas padara kristību par sakramentu

Kā Luters pareizi norāda savā katehismā:

“Kristība nav tikai ūdens vien, bet tāds ūdens, kas Dieva pavēlē pamatots un ar Dieva vārdiem savienots.”

Sv. Augustīns izsaka šo pašu patiesību ar vārdiem:

“Kad Dieva vārds tiek savienots ar elementu, darbība kļūst par sakramentu”;

citiem vārdiem, kāda darbība kļūst par sakramentu, ja tā tiek veikta saskaņā ar Kristus noteikto kārtību. Lai arī ūdens lietošana ir nozīmīga, Kristību par “mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā” padara tieši Dieva vārds.

Šim Kristus vārdam ir divējāda nozīme. Pirmkārt, tā ir pavēle (Mt.28:19: “Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami..”). Apustuļiem bija jāiet un jādara par mācekļiem, kristījot. Tādēļ pavēle kristīt šeit ir nepārprotama.

Otrkārt, ar Kristību saistītais Dieva vārds ir apsolījums (Mt.28:19: “Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”). Šie vārdi izsaka to, ka Kristība nav tikai tukša ceremonija, bet gan efektīvs žēlastības līdzeklis, ar kura starpniecību kristītais (protams, ticībā, nevis tikai no veiktās darbības kā tādas) stājas saistībā ar trīsvienīgo Dievu. Tādēļ šie vārdi ir arī žēlīgs apsolījums un kā tāds izskaidro, kā apustuļi bija spējīgi “darīt par mācekļiem, kristot.”

Kristības apsolījums ir skaidrāk izteikts Mk. 16:16: “Kas tic un top kristīts, tas taps svēts.” Rom.6:4 šis apsolījums ir izteikts pat vēl skaidrāk: “Līdz ar Viņu [Kristu] Kristībā esam aprakti nāvē” (Kristus nāvē). Gal.3:27 Sv. Pāvils apgalvo, ka tie, kas ir kristīti Kristū, ir tērpušies Kristū, proti, Viņa taisnībā un nopelnos (attaisnošana).

Tādēļ Kristība ir pareizi definēta kā ūdens, kas Dieva pavēlē ir savienots ar Dieva grēku piedošanas, dzīvības un pestīšanas apsolījumu.

Ir ticis norādīts (Tertuliāns), ka atsevišķās pagānu reliģijās ir savi kristības rituāli (Kaut kādiem svētumiem, kuriem [ārējās {svešzemju} tautas] caur mazgāšanu tiek iniciēti kādai Izīdai vai Mitram.). Šīs kristības ir pašu cilvēku izgudrotas, tādēļ tās nav iedarbīgas; bet Kristus, visuspēcīgais, visvarenais Kungs ar savu dievišķo pavēli iedibināja to patieso Kristību (dievišķu žēlastības līdzekli), ar kura palīdzību kristītais stājas saistībā ar patieso Dievu un visām Viņa garīgajām žēlastības un grēku piedošanas svētībām (Tit.3:5 un tālāk).

Tā kā Kristus ir pavēlējis saviem svētajiem apustuļiem un līdz ar viņiem arī visai kristīgajai Baznīcai kristīt “Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā,” tad kristiešiem ir allaž jālieto tieši šī Kristības forma. To neatceļ arī tas fakts, ka atsevišķās vietās Raksti saka, ka Kristība tiek veikta “Kristū” vai “Kristus vārdā” (Ap.d.2:38; 8:16; 10:48; Gal.3:27; Rom.6:3).

Kristība Kristus spēkā jeb Viņa vārdā nav pretrunā ar Kristību Trīsvienīgā Dieva vārdā, jo Kristus, no vienas puses, ir iestādījis šo sakramentu, un, no otras – kristītie stājas saistībā ar Dievu vienīgi ticībā Kristum. Tādēļ šīs divējādās Rakstu vietas nevis izslēdz vienas otru, bet gan papildina: kristāmais tiek kristīts pēc Kristus pavēles trīsvienīgajā Dievā caur pašu Kristu. Citiem vārdiem, mēs nekad nedrīkstam nodalīt Kristību no Kristus; tā pastāv vienīgi tādēļ, ka to ir pavēlējis Kristus un tā ir iedarbīga vienīgi tādēļ, ka tā pamatojas Viņa vietnieciskajā izpirkšanā, ar kuras palīdzību Viņš nodrošināja visas Kristībā piedāvātās garīgās svētības.

Tā ir skaidra Sv. Pāvila mācība, kurš raksta: “Kristus ir mīlējis savu draudzi pats nododamies viņas labā, lai to šķīstītu un darītu svētu ar ūdens Kristībā teikto vārdu” (Ef.5:25-26). Tādēļ Kristība ir svētdarošs un šķīstošs ūdens, kurš Dieva vārdā (Evaņģēlijā) saistīts ar Kristus dāvātajiem nopelniem, kurus Viņš nodrošināja, “nododamies” nāvē par visas pasaules grēkiem. Līdz ar to, ikviena patiesa Kristība allaž ir saistīta ar Kristu un tādējādi arī ar Svēto Trīsvienību.

Coklers, komentējot Ap.d.2:38 pamatoti atzīmē, ka apustuļi, kristot “Jēzus vārdā,” neapšaubāmi lietoja Mt.28:19 sniegto formulu un pamato to ar vārdiem no Didahes (7:2-3). Tas pilnībā atbilst viņu uzskatam, ka trīsvienīgais Dievs ir vienīgais dzīvais un patiesais Dievs, un visu garīgo svētību avots (2.Kor.13:14; Ef.1:2-14; 1.Pēt.1:2-4).

Nav nekādas nozīmes tam, vai mācītājs lieto formulu: “Es tevi kristu Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā” (luterāņi, Romas katoļi), vai grieķu katoļu lietoto: “Šis kalps tiek kristīts Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” Ir pieļaujama pat šāda formula: “Es tevi kristu Svētās Trīsvienības vārdā. Taču jāatceras, ka vispiemērotākā formula ir tā, kura vistuvāk saskan ar iestādījuma vārdiem. Nevienam mācītājam nevajadzētu mainīt Baznīcas noteikto formulu, jo šādas izmaiņas noteikti izraisīs šaubas un strīdus.

Jautājumu par to, kā mums būtu jāvērtē antitrinitāro herētiķu kristību akti (“Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā”), visi kristīgie skolotāji ir atbildējuši skaidri un vienprātīgi. Jau Sv. Augustīns ziņo, ka viņa laikā herētiķi nereti ir kristījuši trīsvienīgā Dieva vārdā, taču Baznīca šādu kristību neuzskata par spēkā esošu.

Šādas kristības noraidīšanai ir biblisks pamatojums, jo, lai arī šajā gadījumā patiešām tiek lietots Svētās Trīsvienības vārds, šāds pielietojums ir vienīgi ņirgāšanās par Dieva vārdu un tā zaimošana, jo šie herētiķi netic Dievam, kura vārdu tie lieto. Tādēļ mūsu dogmatiķi pareizi secina, ka visos šajos gadījumos trūkst Dieva vārda un šāda “Kristība” bez Dieva vārda nav īsta Kristība.

Šis gadījums, protams, atšķiras no tā, kad kristīgai draudzei kalpo neticīgs mācītājs (liekulis); šajā gadījumā viņa personīgā neticība neanulē Kristību, jo viņš, veicot Kristību, kalpo kā kristīgās Baznīcas pārstāvis.

Pats par sevī saprotams, ka ikvienai Kristībai ir jābūt pilnīgi drošai, lai kristītais līdz ar to var patiesi mierināt sevi ar Svētās Kristības aizsākto žēlastības derību. Tādēļ gadījumos, kad cilvēks nejūtas par to drošs, viņš ir jākristī. Taču tā nav jāuzskata par otru Kristību vai Kristības atkārtošanu, jo Kristība, par kuru cilvēks nav drošs, nav īsta Kristība. Noslēgumā būtu jāpiebilst, ka mēs atzīstam par spēkā esošām visas Kristības, kuras tiek veiktas pastāvīgās kristīgās draudzēs.

Tēmas: Augustīns De Baptismo Kristība Kristības sakraments Kristīgā dogmatika mācība par svēto kristību Mārtiņš Luters Sakraments

Continue Reading

« Bībele – Dieva vārds
Pravieša loma Israēla tautas vēsturē »
                       

Ieskaties

Kas ir konfesionāli luteriskā baznīca?
Dieva spriedums
Par zīdaiņu ticību
Velns visādos veidos mēģina sašūpot ticību

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Te es esmu Te es esmu
    • e-apceres

    Te es esmu

  • Kurus Dievs ir izredzējis? Kurus Dievs ir izredzējis?
    • e-apceres

    Kurus Dievs ir izredzējis?

  • Pārbaudīsim savu mīlestību pret Kristu Pārbaudīsim savu mīlestību pret Kristu
    • e-apceres

    Pārbaudīsim savu mīlestību pret Kristu

  • Ir jābūt mieram Ir jābūt mieram
    • e-refleksijas

    Ir jābūt mieram

  • Dievs mūs pārbauda Dievs mūs pārbauda
    • e-apceres

    Dievs mūs pārbauda

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • No kurienes nāk svētās Kristības spēks?
  • Kāds nolūks kristībā ir ūdenim?
  • Kas dod kristībai glābjošu spēku?
  • Kā jānotiek Kristībai?
  • Ejiet un dariet par mācekļiem
  • Tirgus ekonomika
  • Kādā veidā kristība ir izdarāma?

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Kalpošana klātienē un kalpošana attālināti

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025