Kristība Mozū

“Un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs.” [2.Moz.14:13]

Kristiešu kristība tiek veikta Trīsvienīgā Dieva vārdā. Pāvils atgādina, ka Kristība bijusi arī Vecās Derības laikā. Viņš to sauc par Kristību Mozū. “Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša un visi gājuši caur jūru, un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti.” [1.Kor.10:1-2]

Šī Kristība darīja svētu Israēlu, gan vecus, gan jaunus, kā Dieva tautu, un deva svētību sekot Dieva ieceltam vadonim Mozum. Sarkano jūru šķērsoja tauta, kurā bija seši simti tūkstoši karotspējīgu vīru. Šajā strauji augošajā tautā bija daudz bērnu. Mākoņa migla un jūras ūdens šļaksti bija Kristības ūdens. Israēls izglābās no faraona karaspēka, kuriem tika Kristība ar pagremdēšanu, kura viņus arī noslīcināja.

Rakstu mācītāji šo Israēla kristīšanu saprata kā Kristību reizi par visām reizēm, kurā visas nākamās paaudzes tikušas kristītas līdz ar senčiem. Tādēļ israēlieši netika kristīti. Bet, ja pagāni tika pievērsti jūdu ticībai, viņus kristīja, jo viņu senči nebija saņēmuši Kristību Mozū. Tā saucamā proselītu Kristība tika dota visiem ģimenes locekļiem, tajā skaitā bērniem sākot no astoņu dienu vecuma. Jaunatgrieztos vīriešus apgraizīja tūlīt pēc Kristības. Jaunā Derība neizsaka nekādu viedokli par šo Kristību.

Šī rakstu mācītāju prakse izgaismo arī vēsturisko situāciju, kad tika iedibināta kristīgā Kristība. Tā kā Jaunā Derība nenoraida jūdu praksi kristīt proselītu zīdaiņus, tas, kopā ar daudziem tiešiem Bībeles pierādījumiem, atbalsta zīdaiņu kristīšanu.

Atgriezīsimies pie apustuļa Pāvila. Par kristītajiem Mozū viņš saka: “Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī.” [1.Kor.10:5] Tā arī tagad Dievam nav labs prāts uz tiem, kas noraida Jēzu, neskatoties uz to, ka viņi caur Kristību ir tapuši līdzdalīgi Kristus nāvē un augšāmcelšanā. Jo “kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. ” [Mk.16:16] Visi kristītie nebūs glābti, bet visi arī netiks pazudināti.

Mēs savu ticību varam balstīt uz derību, kuru Dievs ar mums ir noslēdzis, kad tikām kristīti. “Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” [1.Kor.10:13] Tā kā Kristībā Dievs mūs ir saucis vārdā, adoptēja mūs un darīja mūs par saviem, mēs varam turpināt savu ceļojumu ar pārliecību Kristības ūdens aizsardzībā. Tas izglāb ticīgo un noslīcina viņa ienaidniekus.