Patiesā kristiešu Kristība
Respektējami jūdu autori esot atklājuši šo vārdu — “eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami” — patieso vēsturisko jēgu.
Viņi ir sacījuši, ka tas bijis sens un labi zināms paradums jūdu baznīcā. Pagānu uzņemšanu baznīcā ar Kristību nav bijis vajadzīgs aprakstīt, bet šo rituālu ikviens jūds jau zinājis no bērnības — tāpat kā mēs zinām mūsu baznīcas iekārtojumu. Turklāt mēs arī zinām, ka visi Kristus apustuli bija jūdi.
Daudzi vērīgi kristieši ir pamanījuši, ka evaņģēlisti kristīšanu min kā senu paražu, piemēram, stāstot, ka Jānis Kristītājs atradās tuksnesī un kristīja, un nepieminot Kristības iedibināšanu. Jo kristīšana pastāvēja jau ilgi pirms Jāņa un tika izmantota (tās sākotnējā formā kā uzņemšanas sakraments), kad kāds pagāns ienāca Israēla ticībā, un tika uzņemts baznīcā ar t. s. proselītu kristīšanu.
Pēc tam nāca Jānis Kristītājs un sludināja jūdiem pazemojošo patiesību, ka arī viņiem ir nepieciešama kristīšana uz atgriešanos (prāta pārmaiņu), un sacīja: “..sataisiet Tā Kunga ceļu.. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Es jūs.. kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem..” (Mt.3:3, 9, 11).
Vēlāk nāca pats Kungs, kam pieder līgava (Jņ.3:29), un pavēlēja darīt par mācekļiem visas tautas, kristījot Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Par šo pēdējo Kristību apustulis saka: “Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū” (Gal.3:27). Tā, lūk, ir patiesā kristiešu Kristība. Ar to cilvēks top uzņemts jaunajā derībā, Kristus žēlastības valstībā, ietērpts Viņa taisnībā, Viņa nāvē un dzīvībā (Rom.6).
Līdzīgās e-publikācijas