Bauslības piepildījums ir mīlestība

“Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.” (Rom. 13:9-10)

Šajos pantos svētais Pāvils sniedz mums divus iemeslus, kāpēc mīlestība pret tuvākajiem ir mūsu vienīgais parāds. Pirmkārt, bez mīlestības nebūtu iespējams izpildīt nevienu Dieva pavēli. Mīlestība patiešām ir visu Dieva baušļu nolūks. Otrkārt, kad mīlestība ir pilnīga, neviena Dieva pavēle nepaliek neizpildīta. Bauslības patiesais piepildījums slēpjas mīlestībā.

Visi Dieva baušļi ir ietverti šajā: “Tev būs Dievu mīlēt pāri visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu.” Dievs mums deva desmit baušļus, bet ne tāpēc, ka cilvēkam būtu precīzi desmit veidu pienākumi. Tā vietā šie baušļi mums sniedz desmit mīlestības baušļa piemērus, un tie tiek izpildīti tikai tad, ja tie tiek darīti ar mīlestības attieksmi. Nepietiek ar to, ka dara to, ko nosaka baušļi, un nedara to, ko tie aizliedz. Jūs varat godāt savus vecākus saskaņā ar Ceturto bausli. Jūs varat atturēties no nogalināšanas ar dūri saskaņā ar Piekto bausli. Jūs varat nepārkāpt laulību ar ārēju rīcību saskaņā ar Sesto bausli. Jūs varat neatņemt svešu īpašumu ar varu vai viltību saskaņā ar Septīto bausli. Jūs varat ar savu muti nesniegt nepatiesu liecību pret savu tuvāko saskaņā ar Astoto bausli. Un jūs, iespējams, varat pat apzināti neiekārot – pat ne reizi – sava tuvākā īpašumu saskaņā ar Devīto un Desmito bausli. Bet pat tad, ja jūs to visu izdarīsiet, jūs nebūsiet izpildījuši nevienu Bauslības burtu, ja jūsu sirdīs nemājo patiesa, tīra un dedzīga mīlestība pret Dievu un tavu tuvāko. Visam ir jāplūst no šī mīlestības avota jūsos.

Ikviens, kam nav šīs mīlestības, lai gan viņš iespējams dzīvo ļoti cienīgi un nevainojami, joprojām ir pārkāpējs Dieva priekšā, elku pielūdzējs, Viņa vārda zaimotājs, Viņa sabata apgānītājs, savu vecāku un citu autoritāšu nicinātājs, slepkava, laulības pārkāpējs, zaglis, viltus liecinieks un iekārotājs. Viņa sirds ir bezdievīgu impulsu un vēlmju mājvieta. Jo mīlestība ir visu mūsu parādu kopsumma, un, ja mēs nemīlam savu tuvāko kā sevi pašu, mums nav izdevies samaksāt pat vienu maksājumu.

Tomēr mums nevajadzētu domāt, ka mīlestība mūsu sirdī ļauj ar darbiem pārkāpt baušļus. Bauslība netiek piepildīta tikai ar mīlestību. Tā vietā apustulis raksta: “Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.” Lai kur arī mīlestība būtu atrodama, tā neļauj nevienam bauslim palikt neizpildītam, un tā dara visus baušļu darbus. Kā gan varētu būt savādāk? Ikviens, kurš mīl Dievu pāri visām lietām, nevarētu pārkāpt nevienu no pirmās plāksnes baušļiem, nenoliedzot savu mīlestību pret Dievu. Un tas, kas mīl savu tuvāko kā sevi pašu, nevar pārkāpt nevienu no otrās plāksnes baušļiem, nenoliedzot šo mīlestību. Nē, “mīlestība tuvākajam ļaunu nedara”, tikai labu. Viss ļaunums izriet no mīlestības trūkuma pret Dievu un tuvākajiem. Patiesa mīlestība pat nemēģina jautāt: “Vai man ir kāda atbildība pret Dievu un savu tuvāko?” Nē, tā uzskata visu, kas tai pieder, par Dieva īpašumu, un tāpēc tā nevēlas neko citu, kā vien izpausties, pāri plūst un tikt pilnībā veltīta kalpošanai gan Dievam, gan tuvākajam. Mīlestības svētība ir nevis ņemt, bet dot, nevis būt mīlētam, bet mīlēt un nevis tikt apkalpotam, bet kalpot.