Bailes un ticība

Kā ziņo zviedru laikraksts “Dagen” sadarbībā ar “Latvijas Kristīgo Radio”, bailes ir daļa no dzīves. Bailes no vienas puses, ir aizsardzības reakcija no apdraudējuma, bet , no otras, postošs spēks, kas neļauj cilvēka personībai brīvi attīstīties un elpot.

Turklāt, no bailēm nevar atbrīvoties ne draudzē , baznīcā, ne draugu sabiedrībā. Bailes atrodamas arī Bībelē, īpaši Psalmos [piemēram – Ps.22], tās nav pakļautas Dieva cenzūrai.

Tāpēc Bībele ir palīgs arī baiļu pārvarēšanā un” apstrādāšanā”. Cilvēks var savu “mazo” dzīvi skatīt lielo Bībeles notikumu spogulī. Arī Jēzus pazina un izjuta bailes – kas gan vairāk var iedrošināt cilvēku? Viņš, gatavs uzņemties visas pasaules grēkus un mirt par tiem, izjuta gluži cilvēciskas bailes. Dāvids drosmīgais Dieva vīrs un karotājs, daudzviet atzīstās savās bailēs, tāpat kā Elija, Ījābs un Pāvils.

Atgriešanās nav nekāda vakcīna pret bailēm. Arī kristiešu sabiedrībā ir jāsaredz bailes un ar garīgās aprūpes, sarunu un praktiska atbalsta sniegšanu jāpalīdz cilvēkiem ar tām tikt galā daudzveidīgajās dzīves situācijās.

Dagen norāda uz triju tipu palīdzību baiļu izjūtas gadījumā:

1. jāpārbauda veselība, vai nav kādas fizioloģiskas vai psihiskas saslimšanas, kas rada saasinātu baiļu izjūtu.
2. pašpalīdzība. Var ieteikt savākt nomierinošus tekstus- no Bībeles, no literatūras, kas palīdz nomierināties , bet nav pārāk gari, jo baiļu situācijā ir grūti koncentrēties. Labi palīdz arī nomierinoša mūzika, bet var arī palasīt kādu romānu, kas izklaidē satrauktās domas.
3. garīgā palīdzība no otras personas puses, kas vispirms garantē emfātisku uzklausīšanu, bet pēc tam, pēc šādas grēksūdzes, dvēseles izmeklēšanas,- aizlūgšana, ko baiļu pārņemtais lūdz kopā ar garīgās palīdzības sniedzēju.