Autoritātes centrs

Zīmīgi, ka sižets kas kalpo par pamatu Eiropas Savienības karogam, mūs atkal ved atpakaļ pie Jāņa atklāsmes grāmatas. Divpadsmitās nodaļas pirmajā pantā mēs lasām: “Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags.”

Romas baznīca šo Jāņa redzējumu ir kļūdaini vienmēr attiecinājusi uz jaunavu Mariju.

Divpadsmit zvaigznes uz debeszila fona jeb divpadsmit zvaigžņu vainags, kā to apliecina arī pats karoga meta autors, ir nācis tieši no šī redzējuma.

Ja ES sākotni un tās galveno simbolu iedvesmojusi Romas baznīca, tad senā pravietojuma piepildījuma turpinājumā tas var būt ļoti nozīmīgi – izšķirīgajā brīdi visiem skaidri atklāsies, ka tieši Roma ir izauklējusi šo Eiropas Savienības veidojumu, un tas dos Romai īpašu autoritāti daudzu cilvēku acīs.

Protams, ļoti svarīgs ir jautājums, uz kuru šajā sakarā būtu jāatbild: kā gan tik sekulārā sabiedrībā, kāda ir mūsdienu Eiropā, varētu tikt akceptēta kādas baznīciskas varas autoritāte visaugstākajā līmenī? Tas nav vienkārši un viennozīmīgi atbildams jautājums, tomēr uz dažām lietām vajadzētu norādīt.

Pirmais, par ko būtu jārunā, ir vienota autoritātes centra trūkums tagadējā Eiropas Savienībā, un tas ir ļoti liels trūkums starpvalstiskam veidojumam. Zvēra tēla prototipiem šāds autoritātes centrs neapšaubāmi bija.

Pagāniskajai Romai tās impēriskajā izveidojumā bija “dievišķie” imperatori, Svētajai Romas impērijai -pāvesti (kaut arī zināmā konkurences cīņā ar vēlākajiem kristīgajiem imperatoriem).

Bez autoritatīva un visu integrējoša institucionāla centra šāds veidojums nevar pastāvēt. Kas gan varētu pildīt šāda centra funkcijas? Vai Eiropas Savienības ierēdņi? Atsevišķu dalībvalstu līderi? -Ne vieni, ne otri nav tam piemēroti. Turklāt, reāli spriežot, ir tikai viena struktūra pasaulē, kas varētu veikt šādas globālas integrējošas funkcijas: Romas baznīca ar savu pāvesta varas institūtu. Tā ir izturējusi visdažādākās pārbaudes un nav sabrukusi, gadsimtiem ejot. Unikāla stabilitāte. Nekas nav jārada no jauna, tikai ņem un lieto.

Otrais, par ko būtu jārunā, ir vienotas garīgas ideoloģijas trūkums.

Ja atsevišķa valsts var pastāvēt, balstoties nacionālās kopības vai vēsturiski veidotā ģeopolitiskās kopības patriotisma idejā, tad citādi tas ir ar lieliem daudznacionāliem, multikulturāliem impēriskiem veidojumiem kā Eiropas Savienība, it sevišķi, ja tos neveido ar militāra spēka palīdzību. Par šādu vienotu garīgas ideoloģijas trūkumu sūdzas vienotās Eiropas tagadējie ideologi un mudina vairāk domāt un runāt par garīgām vērtībām.

Skaidrs, ka šāda impērija nevar pastāvēt ar pliku pārticības un labas dzīves ideju, jo visiem jau tāpat laicīgo labumu nepietiks vai vismaz liksies, ka nepietiek; turklāt vienmēr kādam citam būs vairāk. Un jo vairāk būs dažādu labumu, jo vairāk būs ko dalīt, ķīvēties un plēsties -tāda impērija nebūs dzīvotspējīga. Ir jābūt kādai virsideoloģijai, kas mazina šāda veida spriegumu un vieno cilvēkus kopīgam garīgam mērķim.

Lielai politikai vajag lielus melus, un Romai šāda manta ir. Izskatās, ka atkal bez Romas baznīcas un pāvesta maldu mācībām neiztikt.

Par Antikrista īpašo lomu zvēra tēla tapšanā Jāņa atklāsmes grāmatas 13:15 ir sacīts: “Tam bija dotas spējas iedot dzīvības garu zvēra tēlam”, tas nozīmē, ka viņa līdzdalība būs izšķiroša; bez viņa līdzdalības zvēra tēls būs bez spēka un dzīvības, t.i., bez savas ideoloģijas. Tieši Antikrists tam to dos, lai šis bezdievības izlolotais veidojums varētu sasniegt nebijušus varas kalngalus.

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.8(24)]