Augt un pastāvēt ticībā

“Jēzus viņam saka: “Ej, tavs dēls ir dzīvs.” Galma vīrs ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja. Vēl viņam ceļā esot, viņa kalpi viņam nāca pretī un ziņoja, ka viņa dēls ir dzīvs. Tad viņš apjautājās pie viņiem pēc stundas, kad tam kļuvis labāk. Tie viņam stāstīja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstājis.” Tad tēvs saprata, ka tas bijis tanī pašā stundā, kad Jēzus viņam bija teicis: “Tavs dēls ir dzīvs.” Un viņš kļuva ticīgs ar visu savu namu. Šī jau bija otra zīme, ko Jēzus darīja, atnācis no Jūdejas Galilejā.” (Jņ.4:50-54)

Šis notikums ar galma vīru atklāj mums mīlestību, ko Kristus vēlējās viņam sniegt. Jēzus neatstāja neievērotu viņa ticības vājumu; gluži pretēji – Viņš uz to norādīja. Taču tai pat laikā Viņš nenoraidīja vīra nepilnīgo ticību, bet gan centās to padarīt tīrāku un šķīstāku. Tiklīdz vīru pārņēma lielas bailes, redzot, ka Kungs kavējas ar dziedināšanu, Kristus viņam sacīja: “Ej, tavs dēls ir dzīvs!” (Jņ.4:50) Šis vārds iekļuva galma vīra sirdī un parādīja tajā savu godības pilno, dievišķo spēku. Jo, tiklīdz Jēzus to bija pateicis – tā notikās, kā teikts mūsu tekstā: “Galma vīrs ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja.” (Jņ.4:50) Visas viņa šaubas ātri vien izgaisa.

Lai gan vīra ticība tobrīd bija stingra, to gaidīja vēl lielāks stiprinājums. Septītajā stundā (tas ir, pulksten vienos pēcpusdienā pēc mūsu diennakts stundu iedalījuma) Tas Kungs viņam teica, ka viņa dēls ir dzīvs. Kad nākamajā dienā viņš bija jau gandrīz mājās un tuvojās Kapernaumai, kalpi viņu sagaidīja ar priecīgu vēsti: “Tavs dēls ir dzīvs!” Kad viņš jautāja, kurā stundā dēlam kļuvis labāk, viņi atbildēja, ka vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja (Jņ.4:52). Prieka pilns viņš saprata, ka brīnums – dēla pēkšņā atveseļošanās Kapernaumā – notika tieši tajā brīdī, kad Kristus, būdams tālu prom, viņam bija teicis: “Tavs dēls ir dzīvs!” Tālāk tekstā teikts: “Un viņš kļuva ticīgs ar visu savu namu.” (Jņ.4:53)

Mājupceļā viņa ticības dzirkstele bija pārtapusi par lielu liesmu. Un, kad viņš atgriezās mājās un viņa ticība tika apstiprināta visgodpilnākajā veidā, tā kļuva vēl spēcīgāka – tik ļoti, ka viņš sludināja savējiem un nepārstāja, līdz bija atvedis viņus visus pie Kristus. Šeit mēs redzam to veidu, kā ikviens, kurš ienācis kristietībā, var arvien vairāk un vairāk atbrīvoties no savas ticības nepilnīguma un vājuma.

Pirmā un vissvarīgākā lieta ir tā, ka kristietim ir rūpīgi jāklausās Dieva Vārds un tas jāpārdomā – jo īpaši Evaņģēlijs ar tā godības pilnajiem apsolījumiem. Viņam tas jālieto un jāļauj tam iekļūt savā sirdī. Ikvienam, kurš vēlas kļūt stiprāks ticībā, drosmīgi jāsatver apsolījumi, ko Dievs sniedz visiem grēkus nožēlojošiem grēciniekiem; viņam jārod tajos mierinājums, jābūvē uz tiem un jābalstās uz tiem kā uz nesatricināmas klints. Turklāt – tāpat kā galma vīrs negaidīja, līdz redzēs Kristus vārda piepildījumu, bet sāka tiem ticēt, tiklīdz saņēma Jēzus stingro apliecinājumu, ka Viņa vārds piepildīsies, – tā arī kristietim, dzirdot Evaņģēliju, nevajadzētu kavēties ne mirkli, lai tam paklausītu; tā vietā viņam jādod Dievam pienākošais gods. Viņam jāsaka: “Patiesi, es, nabaga grēcinieks, neesmu pelnījis žēlastību un pestīšanu, bet gan tikai dusmas un sodu. Taču, tā kā Evaņģēlijs ir Dieva un Kristus Vārds – un Viņš nevar melot –, es neļaušu savam necienīgumam likt man uzskatīt to par meliem. Es vēlos tam ticēt līdz brīdim, kad ieraudzīšu to, kam esmu ticējis, un baudīšu to, uz ko esmu cerējis.”

Galma vīrs ne tikai ticēja Kristus vārdam, bet arī pārdomāja, kā Kristus apstiprina un piepilda Savu vārdu. Līdzīgi arī tiem, kas tikko sākuši savu ceļu kristietībā, un visiem, kas ir vāji ticībā, cieši jāturas pie Evaņģēlija Vārda un jāpamana ikviens veids, kā Kristus viņiem apstiprina Savu vārdu.

Kad nabaga grēcinieks sāk pieķerties Kristus vārdam, viņš bieži vien ilgstoši nejūt nekādas pārmaiņas. Sākumā viņam ir Kristus vārds, taču bez mierinājuma un bez spēka. Bet, ja viņš, par spīti visam, uzticīgi turas pie Vārda, viņš galu galā atklās, ka gaismas pilnība, dzīvība, spēks un mierinājums patiešām ir atrodami Kristus vārdā. Viņš pārliecināsies, ka viss, ko Vārds sola, patiešām piepildās – tas dod atpūtu dvēselei, mieru sirdsapziņai, mierinājumu bēdās un nāvē, kā arī spēku uzvarošai cīņai pret pasauli, grēku un sātanu.

Kristietim ir jāpievērš uzmanība šai pieredzei, un tādējādi viņa ticība kļūs stiprāka un pārliecinātāka. Tad, līdzīgi kā galma vīrs, viņš varēs pastāstīt citiem kādas lielas lietas Tas Kungs ir darījis viņa dvēselei. Viņš centīsies vest citus pie Kristus. Un viņš turpinās augt un pastāvēt ticībā, līdz sasniegs savas dzīves noslēgumu un savas ticības mērķi – savas dvēseles pestīšanu.