:: e – BAZNICA ::

Brīdinājums nevis biedēšana

“Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” [Jņ.5:39-40]

Kamdēļ Kristum bija jānāk uz šo zemi? – vai lai pašapliecinātos cilvēku priekšā? …nu nē, taču, bet lai izrautu mūs no nāves, pasaules un palikšanas neticībā. Vai tu domā, ka tad, ja tu netici Jēzum, tad Kristus nav cietis miris un augšāmcēlies par tevi? – nē Viņš ir! Viņš IR, IR, IR!!! – Dievs ir pilnā mērā iemiesojies Kristū, lai Viņā parādītos Debesu Tēva būtība.

Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī. Kristus ir nācis, lai pilnā mērā nodrošinātu mūsu ieiešanu no nāves dzīvībā – no neticības ticībā. Mēs Kristum varam klausīt un neklausīt, varam neticēt un varam ticēt un varam nākt vai nenākt pie Viņa.

Mēs te un tagad varam darīt kā un ko gribam. Kamēr Viņš pats nenāk atkal savā godībā un Viņa balss neatskan tādā spēkā, ka miroņiem būs jālec gaisā… Vai es tevi baidu? – taču, ka nē! …es tevi brīdinu! Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.

Tu domā, ka es tevi aicinu atmest visas praktiskās lietas un ķerties pie teoloģiskajām? – nē, es tevi iedrošinu, jo nav nekā praktiskāka par mūžīgo dzīvošanu.

Ko tev palīdzēs, ka visu, kā tev kārojies, tu beidzot būsi iemantojis, bet izkūkosi prātu aiz nespējas nekā sev paņemt kapā līdz? Ko pastarā dienā tev līdzēs tavs cienīgums cilvēku acīs? Ko laiku beigās tu darīsi ar savu uzkalpoto svētulību?

Tu domā, ka es aicinu tev tagad visu tavu mantu ziedot labdarībai? – jā tu to esi brīvs darīt, bet ar to jau nu gan mūžīgo dzīvošanu nenopelnīsi!

Var būt, ka es tevi vedinu klanīties un zemoties Dieva priekšā? – protams, bet tas jau ar tevi neglābs.

Vai es ķircinos, kā tāds, kas zinātu Rakstu skaidrību, bet tu nē? – Nē!, tu patiesi ar taču varētu būt gana gudrs Bībeles zinībās (pilnīgi iespējams ka pat daudz pārāks).

Taču tevi Bībele neglābj. Tu meklē aizvien dziļāku gudrību un jaunas zināšanas Rakstos; tā meklē kādu jaunu atklāsmi, stiprinājumu ticībai, izeju pie Dieva. Tad nu ar meklē nu sev citu patiesību, kā to, kas tev tagad tikusi atklāta caur Rakstu ironiju, ka Dievs pats savus ticīgos atrod un velk pie sevis.

Ja jau tu meklē mūžīgo dzīvību, tad kāpēc tu negribi nākt pie Jēzus, lai to iegūtu?