Dāvanu došana Mesijam

Mateja apraksts par to, kā gudrie nesa dāvanas, ir tieši saistīts ar Vecās Derības pravietojumu un toreizējo Mesijas gaidīšanu.

Runājot par Marijas un Jāzepa bēgšanu uz Ēģipti, Mt.2:15 citē Hoz.11:1. Rabīnu gudrie šim pantam pievieno diskusiju par Mesiju kā “otro Mozu”: “No Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis”.

Pesikhta Rabbati, ko nesenāki zinātnieki uzskatīja par radušos VI vai VII gadsimtā Palestīnā, ir teikts:

“Rabīns Išmaels Ben Jose [ap 180.gadu] sacīja kā R. Jehuda: “Tā runāja mans tēvs… Reiz Ēģipte nāks, nesot dāvanas Mesijam. Ja viņš sacīs, ka nevar tās saņemt, Dievs Mesijam teiks: Ņem tās no viņiem, jo viņi parādīja viesmīlību maniem bērniem Ēģiptē.””

Arī daudzās citās rakstu vietās, kur mēs atrodam Mesijas motīvu, bieži vien ir norāde uz dāvanu nešanu Mesijam. Ir pravietojums, kas saistīts ar 45. psalma tēmu “Es dziedāšu dziesmu ķēniņam,” 13. pantā sakot: “Tiras pilsētas iedzīvotāju meitas tev tuvosies ar veltēm, un tavas tautas bagātākie iepriecinās tavu vaigu ar dāvanām”.

Psalms 68:30 saka: “Ķēniņi sajūt pienākumu Tev nest dāvanas”. To pašu psalmu citēja JD Ef. 4:8, kur mēs lasām: “Uzkāpis augstumā, Viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem,” un uz to atsaucās Atkl. 1:18, paliekot cieši pie psalma tēmas: “Dievs mums ir Dievs, kas var mums palīdzēt. Dievs Tas Kungs mūs izglābj arī no nāves”.

72. psalms, kuru jūdi galvenokārt uzskatīja par mesiānisku un kurā ir atrodams Mesijas slepenais vārds “Yinnon”, 10.-11. pantā saka: “Taršišas ķēniņi un jūras salu ķēniņi lai nes dāvanas; Sabas un Šebas ķēniņi lai dod nodevas. Viņa priekšā lai zemojas visi ķēniņi…” Psalms 76:12 piemin vēl vienu slepeno Mesijas vārdu: “Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Viņam, bijājamam Dievam“. Jesajas 60. nodaļa, kas ir viens no centrālajiem Mesijas pierādījumiem rabīnu literatūrā, runā par tautām, kas nāk uz “gaismu”, un, sākot ar 5. pantu, saka: “Jūras bagātības virzīsies šurp pie tevis un tautu mantas ieplūdīs tevī. Kamieļu jūklis apklās tevi… Visi tie nāks no Sabas, tie atnesīs zeltu un vīraku un teiks Tā Kunga slavu.”

Kāda sena baznīcas himna, mēģinot izskaidrot Jēzus saņemto dāvanu nozīmi, apgalvo, ka zelts simbolizē Jēzus ķēnišķību, vīraks – Viņa dievišķību un mirres – Viņa cilvēcību un nāvi. Šķiet, ka Mateja uzrakstītais stāstījums norāda, ka pagānu tautas jau zināja, ka Jēzus bērns ir viņu Glābējs.

Talmudā ir arī diskusija par Jes. 60 aprakstu, kur tautas nes dāvanas – “zeltu un vīraku”. Tas ir saprotams tā, ka “Ēģipte reiz nesīs dāvanas Mesijam”. Dāvanu došana Mesijam visumā ir saistīta ar Jēkaba svētības frāzi “Iekāms viņš (shilo) nāks”, ko rabīni tradicionāli lasa shi loh – “dāvanas viņam”. Šī interpretācija tiek balstīta uz apsolījumu Ps.76:11, ka tautas ap Israēlu “nes dāvanas Viņam, bijājamam Dievam”. Tikai jūdu lasītājs var aptvert tā mesiāniskā pierādījuma svarīgumu, ko sagādā Austrumu gudro vīru apraksts.