Viscēlākais no visiem labajiem darbiem

Pirmais un augstākais, viscēlākais no visiem labajiem darbiem ir ticība Kristum. Jāņa evaņģēlijā (6:28) uz jūdu jautājumu: “Ko lai darām, lai mums būtu daļa pie Dieva darbiem?” Kristus atbild: “Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat Tam, ko Viņš sūtījis.”

Kad nu mēs dzirdam un sludinām šos vārdus, tad ātri pārskrienam tiem pāri, domādami, ka drīkstam to darīt viegli un nevērīgi; taču mums vajadzētu pakavēties ilgāk pie šiem vārdiem un labi tos ievērot. Jo tikai šai Dieva darbā ir iespējams paveikt visus mūsu darbus līdz ar visu labo, ko tie spēj dot; tas ir kā lēnis, ko no Viņa esam saņēmuši; šī lieta mums īpaši jāuzsver, lai varētu to pareizi izprast.

Daudz ir to, kuri lūdz, gavē, iestājas klosteros, dara tos vai citus darbus, dzīvo šķīsti ļaužu priekšā. Bet, ja jautāsit, vai tie droši zina, ka tādi darbi Dievam ir tīkami, viņi atbildēs, ka nezina gan vai ka šaubās par to. Turklāt arī mācīto vīru vidū ir tādi, kas viņus vēl kārdina, sacīdami, ka neesot nemaz jābūt pārliecinātam par to; tomēr paši tie nedara neko citu, kā vien māca labos darbus.

Redzi, visi šie darbi ir darīti ārpus ticības; tādēļ tie ir nedzīvi (miruši) un nekam nav derīgi. Jo, kāda ir tava sirdsapziņa un ticība Dieva priekšā, tādi ir arī darbi, kuri nāk no tās. Šiem ļaudīm nav ticības, nav labas sirdsapziņas Dieva priekšā; tādēļ viņu darbiem nav dzīvības, arī visa viņu dzīve un labā griba nav nekā vērta. Tā kā es tik augstu vērtēju ticību un atmetu visus neticībā darītos darbus, viņi apvaino mani, sacīdami, ka es noliedzot labos darbus. Taču es labprāt gribētu mācīt patiesi labus darbus, proti – ticības darbus.