Cilvēka darbi ir pilni nešķīstības

Cilvēka darbi, lai arī tie duras acis un šķiet labi esam, tomēr uzskatāmi par nāves grēkiem.

Cilvēka darbi gan izskatās ļoti labi, taču iekšēji tie ir pilni nešķīstības. kā Kristus runā par farizejiem Mateja evaņģēlijā (23:27). Viņiem pašiem un apkārtējiem tie rada labā un skaistā iespaidu; bet Dievs nespriež pēc ārējā spožuma, bet pārbauda sirdis un īkstis (Ps.7:10). Tieši tādēļ bez žēlastības un ticības skaidra sirds nav iespējama. Stāv rakstīts: “…šķīstīdams viņu sirdis ar ticību” (Ap.d.15:9).

Tas ir patiess secinājums: ja pat taisnu cilvēku darbi ir grēks, cik daudz vairāk tas attiecas uz to cilvēku darbiem, kuri vēl nav taisni. Taču taisnais, uzlūkodams savus darbus, saka: “Neej tiesā ar savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvajo vidū” (Ps.143:2).

Tajā pašā nozīmē apustulis Vēstulē Galatiešiem 3:10 saka: “Visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta.” Bet cilvēka darbi ir bauslības darbi, un lāsts neattiecas uz piedodamiem grēkiem. Jāsecina, ka tie ir nāves grēki. Un beidzot, Vēstulē Romiešiem 2:21 teikts: “Sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodzi?” Augustīns to paskaidro šādi:

“Pēc sirdsapziņas, kas tos apsūdz. viņi ir zagli, ari tad, ja ārēji atmasko un notiesā citus zagļus.”