Tu redzi arhīvu par Augustīna citāti
Augustīns, aplūkojot Jņ.17:20-23 teksta uzbūvi, ar labestīgu stingrību liek mums saprast to, ko viņš grib šeit pateikt. Viņš konstatē, ka gramatiski šie trīs palīgteikumi, kas seko vārdiem “es lūdzu”, ir pilnīgi līdzvērtīgi.
Dvēseļkopšana un psiholoģija jeb mācība par dvēseli ir saistītas jau tāpēc vien, ka abos gadījumos runa ir par dvēseli.
Cilvēka darbi, lai arī tie duras acis un šķiet labi esam, tomēr uzskatāmi par nāves grēkiem.
Kopš grēkā krišanas cilvēks nav pilnīgi brīvs izvēlēties un darīt to, kas labs. Attiecībā uz mīlestību uz Dievu un tādu godprātību, ko Dievs pieņemtu, cilvēks nepavisam nav brīvs. Šie vārdi jāpaskaidro, jo cilvēki ļoti bieži iebilst pret tiem un dedzīgi apgalvo, ka viņi ir brīvi. Viņi mēģina to pierādīt ar šādiem piemēriem: “Ja es vēlos tikt vienā vai otrā vietā, es to varu izdarīt. Ja vēlos uzsākt uzņēmējdarbību, kaut ko nozagt vai pārkāpt laulību, pat “darīt labus darbus”, es taču to varu darīt. Neviens nespēj man traucēt, pat ne Dievs.” Ar šiem vārdiem viņi pierāda, ka viņiem nav taisnība, jo viņi sajauc divus jautājumus un galvenajai problēmai pat nepieskaras.
“Ņemiet, ēdiet, tā IR Mana miesa… Dzeriet visi no tā. Jo tās IR Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.” [Mt.26:26-28]
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauces (0)