Žēlastības un patiesības ļaudis

Žēlastība un patiesība ir nākušas pasaulē caur Jēzu Kristu (Jņ.1:17), bet tās nenāk pie mums bez žēlastības līdzekļiem. Kristībā cilvēks kļūst par Dieva bērnu, vai, citiem vārdiem sakot, iegūst grēku piedošanu, dzīvību un svētību.

Kristībā Dieva bērni nokļūst saskarsmē ar Kristu, tā ka viņi var būt līdzdalīgi Viņa ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās notikumā: “Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Rom.6:3-4).

Šeit tiek īpaši uzsvērtas divas lietas, kas raksturīgas kristiešiem un viņu dzīves veidam. Pirmais paskaidrojums attiecināms uz Kristību un ticības iedibināšanu. Ar šo žēlastības līdzekli mēs esam kristīti “Jēzus Kristus vārdā” (Ap.d.2-38; Ap.d.10:34-48; Ap.d.16:31-33), lai pēc tam varētu dzīvot ticībā Viņam.

Ticības pamats mums tiek dots Kristībā. Tā ir nepelnīta dāvana, ko mēs saņemam vienīgi no Dieva žēlastības. Otrkārt, šeit iir runa par dzīvi pēc Kristības, par pareizā ceļa izvēli “atjaunotajā dzīvē”. Neviens nevar iet pa šo ceļu pilnīgā vienatnē. Turpmākajai dzīvei arī jābūt balstītai Jēzū Kristū, Viņa pestīšanas darbā.

Tā Kristībā mēs rodam pamatu jaunai dzīvei Jēzū Kristū. Kristība, citi žēlastības līdzekļi un lūgšanas ir saistītas ar vietējās draudzes dzīvi.

“Kad nu Dievs caur Svēto Garu ir Kristībā aizsācis mums atklāt patiesās zināšanas par sevi un ticību, mums jālūdz Viņš bez mitēšanās, lai caur to pašu Garu un žēlastību, ik dienas lasot un pildot Dieva vārdu, Viņš uzturētu mūs ticībā un savās debesu dāvanās, ik dienas stiprinātu mūs ticībā un uzturētu mūs līdz pat pasaules galam.”