Kristus ar Savām paša asinīm sagādājis mūžīgu pestīšanu

“Taisnību — jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit.” [Jņ.16:10]

Ko tas nozīmē: “Taisnību — jo Es aizeimu pie Tēva”? — Svētais Gars pārliecinās pasauli par taisnību, un tam seko paskaidrojums: “Jo Es aizeimu pie Tēva”.

Tas izklausās mīklaini un noslēpumaini, un te jābūt kādai lielai mistērijai. Papūlēsimies saprast, ko mūsu mīļais Kungs šeit vēlējies teikt. Jau tad, kad Jēzus sacīja: “Grēku — jo tie netic Man,” Viņš deva mums nenovērtējamu ieskatu Evaņģēlija noslēpumos, bet vēl vairāk to meklēsim un atradīsim šeit, kad Viņš saka: “Taisnību — jo Es aizeimu pie Tēva.”

Pat ja es iepriekš jau būtu lasījis šo vārdu skaidrojumu un būtu tos tik labi sapratis, ka man nebūtu vairs nekādas vēlmes tajos iedziļināties, tomēr man ir jāsaprot, ka šajos vārdos arvien guļ apslēpti dziļi noslēpumi. Es ļoti vēlētos ieraudzīt Kunga Kristus seju, kad Viņš runāja šos vārdus, un tos dzirdēt no Viņa paša mutes par “taisnību — jo Es aizeimu pie Tēva”.

Ko tas nozīmē? Vai ar šo taisnību kāds ir jānotiesā? Cik gan tumši un nesaprotami ir šie Kristus vārdi: “Jo Es aizeimu pie Tēva”! Tomēr tieši šajos vārdos ir gaisma, kas apgaismo un atklāj Kristus darba nozīmi. Ko tas nozīmē, ka Kristus dodas pie Tēva? Vai Viņš šeit nerunā par Savu glābjošo nāvi?

Arī apustulis runā līdzīgi: Kristus ar Savām paša asinīm vienreiz par visām reizēm ir iegājis svētnīcā un sagādājis mūžīgu pestīšanu (Ebr.9).

Šos vārdus Kristus runāja pēdējā vakarā pirms Savas izpirkuma nāves, atvadoties no Saviem mācekļiem un iedams taisni pretī Savām ciešanām. šo vārdu nozīme ir viegli saprotama: “Es eju pie Tēva, Es eju piepildīt lielo uzdevumu, kura dēļ Es pasaulē esmu nācis, Es eju izliet Savas asinis par visas pasaules grēkiem.”

Gluži kā tajā vakarā, iedibinādams Svēto Vakarēdienu, Viņš sacīja: “Tās ir Manas asinis, kas izlietas par grēku piedošanu,” citiem vārdiem, Augstais priesteris Es eju ar šīm asinīm svētnīcā, kas nav darināta ar cilvēku rokām, jā, Es eju pašās debesīs, lai samierinātu visus cilvēkus ar Dievu, izcīnītu mūžīgu pestīšanu no grēka un lāsta , mūžīgu taisnību visiem cilvēkiem, jā, lai par viņiem mūžīgi stāvētu Dieva vaiga priekšā (Ebr.9:24).

Īsi sakot: Es eju, lai piepildītu visu, kas apsolīts no pasaules iesākuma, Es eju samīt čūskas galvu, lai grēkākrišanu vērstu uz labu un atgūtu pazaudēto mantojumu un bērna tiesības pie Tēva. Es eju, lai kļūtu par otro Ādamu: “un viņu labā Es pats svētījos nāvē” (Jņ.17). Te mēs saprotam saistību starp vārdiem: “Taisnību — jo Es aizeimu pie Tēva.”