Quo vadis?
13.04.2008 Autors: gviclo e-apceres
Bet tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej? [Jņ.16:5]
Tas viss iesākās tik brīnišķīgi un daudzsološi.
Andrejs ar savu biedru nedroši Viņam sekoja. Viņam, par ko Jānis Kristītājs sacīja: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” Jēzus viņiem pievērsās un sacīja: “Ko jūs meklējat?” Tie jautāja: “Rabi, kur Tu mājo?” “Nāciet ur redziet,” Jēzus sacīja.
Pēc tam Andrejs priekā un ticībā steidzās pie sava brāļa Pētera un sacīja: “Mēs esam atraduši Mesiju.” Protams, ne jau viņi bija Viņu atraduši, bet Mesija bija nācis pie viņiem, un Jānis Kristītājs bija norādījis uz Jēzu.
Drīz pēc tam Jēzus aicināja Filipu. Tā sākās Viņa kalpošana, bet viņa mācekļi no pirmās dienas bija tam liecinieki.
Bet nu laiks kopā ar Jēzu mācekļiem ir galā. Tagad Viņš dodas projām. Toms Viņam saka: “Kungs mēs nezinām, kurp Tu ej; kā lai mēs zinātu ceļu?” Bet Jēzus atbild: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši.”
Bet mācekļu sirdis bija pilnas skumju un neziņas. Viņi sprieda: “Mēs nesaprotam, ko Viņš runā!”
Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: Quo vadis? Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju. Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.
Līdzīgās e-publikācijas