Cerība tikt pilnīgi attaisnotiem

“Mēs garā gaidām un ceram uz ticības pamata iegūt taisnību.” [Gal.5:5]

Pāvils noslēdz šo izklāstu ar skaistiem kopsavilkuma vārdiem, sacīdams: jūs gribat tikt attaisnoti ar Bauslības, apgraizīšanas un darbu palīdzību. Mēs necenšamies iemantot taisnību šādā veidā — lai Kristus mums nekļūtu nevajadzīgs, lai mums nebūtu jāpilda visa Bauslība un lai mēs nepazaudētu žēlastību, bet “mēs garā gaidām un ceram uz ticības pamata iegūt taisnību”.

Apustulis nav gribējis vienkārši sacīt, kā cituviet ir sacījis: “Mēs tiekam attaisnoti ar ticību”, bet šajā vietā piebilst, ka “gaidām un ceram uz ticības pamata iegūt taisnību”.

Vārds “cerība” Rakstos tiek lietots divējādi: runājot par lietu, uz kuru cilvēks cer, un — par sirdi, kura cer.

Arī šajā vietā “cerība” var tikt saprasta divējādi, un tādēļ šiem vārdiem ir divējāda izpratne. Pirmā ir šāda: mēs garā ar ticību gaidām mūsu taisnību taisnību, uz kuru ceram un kas mums savā laikā noteikti atklāsies. Otrā ir: mēs garā. ar ticību, ar ilgām un cerībām gaidām taisnību, tas nozīmē, mēs esam taisni, tomēr mūsu taisnība vēl nav atklājusies — tā vēl ir cerībā.

Kamēr vēl dzīvojam, mūsu miesai ir pieķēries grēks kas ir un paliek likums mūsu miesā un locekļos, pretodamies mana prāta likumam un sagūstīdams mani grēka kalpībā. Kad miesas tieksmes mūsos plosās, bet mēs tām pretojamies, tad atrodas vieta cerībai.

Mums jātiek pilnīgi attaisnotiem, un uz to mēs ceram. Tā nu mūsu taisnība vēl nav piepildījusies, bet mums tā ir cerībā.