Vai šķirties ir labi?

“Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisni, jūs esat žēlastību pazaudējuši. Mēs garā gaidām un ceram uz ticības pamata iegūt taisnību.” [Gal.5:4-5]

Cilvēks allaž ir centies taisnību panākt ar saviem darbiem, pats gribēdams būt tas, kas nosaka to labumu un derīgumu, to vērtīgumu un atbilstību iepretim pestīšanai.

Dažviet tiek mācīts, ka, ja cilvēks izdarīs visu, cik tas spēj, tad Dievs no savas puses neliegs tam žēlastību. Tas pārvēršas par tirdzniecību ar darbiem pret žēlastību, lai arī skaidrs, ka bez Dieva vienīgais, ko cilvēks spēj, ir – bēgt un slēpties no Viņa [1.Moz.3:10]. Pēc savas dabas būdams Dieva dusmības bērns [Ef.2:3], cilvēks ir miris savos pārkāpumos [Kol.2:13] un ir aktīvs Dieva ienaidnieks, līdz pats Dievs to atmodina, dara dzīvu un dāvā ticību [Ef.2:8; Jņ.6:65] no savas žēlastības, bet ne no darbiem – lai neviens nelielītos. [Ef.2:8-9; Rom.3:24,28]

No brīvas gribas Viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu [Jēk.1:18], šķīstot un tā darot svētus ar ūdens kristībā teikto vārdu [Ef.5:26], jo tajā mēs esam ieguvuši derības zīmi [Kol.2:11], ar tajā satverto apsolījumu mēs tiekam glābti. [1.Pēt.3:21; Ap.d.3:38; Mk.16:16]

Tas ir Dieva darbs, ka mēs ticam, tas ir – Dievs šo ticību dāvā un uztur, jo paši mēs nedz spējam saprast Dieva darbu [1.Kor.2:14], nedz spējam ticību tam paturēt. Tas ir Evaņģēlijs, kurā Dievs atspīd mūsu sirdīs [2.Kor.4:6], dodams ticību un, tātad, gudrību un atziņu.

Mūsdienu racionālais prāts, kas noraida Dieva apsolījumus, Dieva žēlastību, ne ar ko neatšķiras no senajām herēzēm, jo tām visām ir viens pamats – bēgt, slēpties, tirgoties un pierakstīt sev Dieva nopelnus.

Tomēr mēs, kristieši, zinām, ka Dievs to, ko apsola, arī pilda. Jo Gars un grēku piedošana ir apsolīta Kristībā [Ap.d.2:38; Mk.16:16; Gal.3:27], grēku piedošana un tieša savienošanās ar Kristu – Sv. Vakarēdienā [1.Kor.11:24; 10:16 u.c.], kā arī dzīvu darošā, sludinātā, ārējā Dieva vārda iedarbība [Rom.10:17; Jēk.1:18,21] uztur cerību, uztur paļāvīgo ticību – un neļauj tajā balstīt pestīšanas drošību, neļauj mūsu darbiem būt vairāk kā necienīgiem; jo – vai tad Dieva vārds no mums ir izgājis? [skat. 1.Kor.14:36] Tāpēc mēs gaidām Garā – Garā, kas apsolīts un dots ar žēlastības līdzekļiem, kuros Dievs darbojas.