Mācība par Jaunavu Mariju [5.daļa]
Noklausies šo e-publikācijuPievēršoties Romas baznīcas katehismam [kam ir ambīcijas saukties par katoliskās [vispārējās] baznīcas katehismu] VI paragrāfā lasām “Kristus māte, Baznīcas māte.”
Katehismā apliecinātās mācības labi aplūkotas teologa Voldemāra Lauciņa diplomdarbā, tādēļ balstoties uz to aplūkosim galvenās RKB mācības par viņu māti.
“Mūsdienās ekumēnisma apstākļos daudzi mūsu draudžu locekļi ir neziņā par iemesliem un nepieciešamību pievienoties šādiem ceļojumiem. Daudzkārt tiek vaicāts par šo svētku un Marijas vietu arī mūsu draudzēs. Romas baznīca, balstoties viduslaiku tradīcijā, Latviju dēvē par Marijas jeb [latviskojot] Māras zemi. Līdzīgi Latvijai, īpaši aktuāls “Marijas jautājums”, ir arī tādās lielākoties Romas katoļu baznīcas locekļu apdzīvotās zemēs kā Portugāle, Nikaragva, Kolumbija un vairākās Latīņamerikas valstīs un citur pasaulē. Dažādos luterāņu un Romas baznīcas dialogos “to locekļi atzīst, ka pastāv doktrinālas atšķirības starp luterāņiem un Romas katoļiem attiecībā uz Kristu kā vienīgo starpnieku, svētajiem un Mariju”.
Būtu svarīgi uzzināt diskusijas doktrinālā satura būtību:
Vai tas ir bibliski? Vai tas ir atbilstoši kristīgajai dogmatikai, kā to ir apliecinājuši mūsu ticības tēvi, sākot ar apustuļiem, cauri Reformācijai līdz pat mūsdienām?”
Marijas bezgrēcība [bezvainība]
“Otts raksta: De fide – “Marija tika ieņemta brīva no iedzimtā grēka vainas” un sent fidei [ticībai tuvs atzinums] proxima – “Pateicoties īpašai, Dieva žēlastības dāvātai privilēģijai, Marija visas dzīves laikā bija brīva no ikviena personīgā grēka.”
“Romas katoļu katehisms raksta, ka “Dievs “izredzējis” Mariju “pirms pasaules radīšanas”, lai viņa “mīlestībā” būtu svēta un nevainojama “Viņa priekšā” [Ef.1:4],” un “viņa ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka [iedzimtā grēka] traipa [Pijs IX, bulla Ineffabilis Deus: DS 2803], un visu savas zemes dzīves laiku, pateicoties īpašai Dieva žēlastībai, viņa nav izdarījusi nekādu grēku [Tridentes koncila VI sesijas 23.kanons].””
Marijas bezvainīgā [nevainīgā] ieņemšana [immaculata conceptio]
“Pijs IX, Romas pāvests, 1854.gadā pasludināja: “Svētlaimīgā jaunava Marija kopš paša savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa” [Pijs IX, Bulla Ineffabilis Deus, DS 2803].”
Marijas debesīs uzņemšana
“Katoliskās baznīcas katehisms raksta: “Visbeidzot, kad bezvainīgā jaunava [Marija], ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka [iedzimtā grēka] sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam dēlam, kungu Kungam, kas uzvarējis grēku un nāvi [Vatikāna II koncils, Lumen gentium, 59: AAS 57 [1965], 62. lpp. ; sal. Pijs XII, Ap konst. Munificentissimus Deus [1950.gada 1.novembrī]: DS 3903.].”
“Pavlovskis raksta: “Dievs bija radījis cilvēkus nemirstīgus, pēc Dieva nodoma viņiem nebija paredzēta nāve un miesas satrūdēšana. Tikai pēc tam, kad pirmais cilvēks sagrēkoja, Dievs pasludināja viņam un katram no viņa dzimstošam cilvēkam nāves spriedumu un miesas pārvēršanos zemē. Tikai pēc Ādama grēka Dievs sacīja: “Tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.” [1.Moz.3:19] Bet, tā kā Marija nebija sagrēkojusi un viņai nebija iedzimtā grēka, uz viņu neattiecās Dieva spriedums, ka viņai būtu jāatgriežas pie putekļiem.”
“Svētie Raksti liecina, ka Hehons [Ēnohs] ar miesu un dvēseli ir uzņemts debesīs [1.Moz.5:24]. Pravietis Elija arī tika ar miesu un dvēseli uzņemts debesīs [2.Ķēn.2:11]. Marija bija daudz vairāk cienīga. Lai viņas miesas nepārvērstos putekļos, bet jau drīz pēc nāves baudītu svētlaimi kopā ar dvēseli.””
Līdzpestītāja [Corredemptrix]
“Katoliskās baznīcas katehisms raksta: “Dievs sūtīja Savu Dēlu” [Gl.4:4], taču, lai veidotu Viņa miesu, Dievs vēlējās, lai radība no brīvas gribas Viņam līdzdarbotos. Šādam nolūkam jau kopš mūžības par māti Savam Dēlam Viņš izvēlējās kādu Izraēļa meitu, ebreju meiteni no Nācaretes Galilejā, jaunavu, “kas bija saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija.” [Lk.1:26-27]” Dažas dogmatiskās teorijas apgalvo, ka Dievs uzklausa Marijas aizbildināšanu, ir pat izskanējusi doma, ka Dievs nevar neuzklausīt viņas aizbildināšanu.”
“Viņa atjaunoja harmoniju starp Radītāju un radību, šajās dzīlēs ir saskaņa, kas apzīmēta ar vārdu svētums. Svētums, dievmāte atklājās Dievam līdz galam, un iemiesošanās brīnums varēja notikt.
Sinerģisma pamatjautājums ir: cik daudz Dievs dara un cik jādara cilvēkam?
Nav svarīgi, vai to dara pats cilvēks vai cits viņa vietā.
Uz jautājumu: “Kas ir Dievs?” Mārtiņš Luters Lielajā Katehismā atbild: “Dievs ir tas, no kā sagaidām visu labo un pie kā meklējam patvērumu visās grūtībās. Tātad – iemantot Dievu nav nekas cits, kā no visas sirds paļauties un ticēt Viņam, kā jau to bieži esmu teicis, – tikai sirds paļāvība un ticība nosaka, vai man ir Dievs vai elks. Ja tava paļāvība un ticība ir patiesa, tad arī tavs Dievs ir patiess, turpretī – ja paļaušanās ir neīsta un nepatiesa, tad nav arī patiesā Dieva, jo tie abi – ticība un Dievs – sader kopā. Kam tava sirds pieķeras un uz ko tā paļaujas, tas arī ir tavs Dievs.” [Lk.1:2-3]”
Baznīcas māte
“Pāvests Leo XIII raksta: “Tieši tā, kā vissvētākā no jaunavām ir māte [Genetrix] Jēzum Kristum, tā ir arī māte visiem kristiešiem, kurus viņa patiesi ir dzemdinājusi [generavit] Golgātā caur Pestītāja lielajām ciešanām;” un “no tā [ka Marija ir Kristus māte] izriet tas, ka Marija, dzemdējot Pestītāju, dzemdējusi arī visus tos, kuru dzīve sakņojas Pestītāja dzīvē.”
“Marijas kā Vidutājas kustības atbalstītāju vadītājs [Vox Populi Mariae Mediatrici] M. Mirvalles [Miravalle] saka: “Svētīgā jaunava Marija nav jāuzlūko kā ekumēniskās kustības šķērslis, bet kā tās instruments un māte, ņemot vērā to, ka neviens cits ģimenē tā nevieno bērnus kā to dara māte.”
Secinājumi
Nobeigumā jāsecina, ka RKB mācību par Jaunavu Mariju koncilos ir sistematizējuši un papildinājuši ar jaunām dogmām. Rūgtā patiesība atklājas tur, kur pastāvīgi atjaunojošā tradīcija kļuvusi par līdzvērtīgu atklāsmes avotu baznīcas mācībai. Kas būs norma šādai tradīcijai? Vai trešais atklāsmes avots – Pāvesta nemaldība?
Savukārt LPB mācībā nav radījusi jaunas dogmas un sistematizējusi maldus, bet saglabājusi dažus no JD apokrifos paustajiem maldiem. Tomēr realitātē baznīcā ir tie paši maldi, kas RKB. Marija ir pestītāja un klātesoša uz zemes, iestādījusi žēlastības līdzekļus – ikonas utt. Tā tiek aizēnots patiesais Dieva darbs mūsu pestīšanas dēļ.
Abās baznīcās, kuras sevi sauc par kristīgām, katoliskam un apustuliskām ir vērojama 1.baušļa pārkāpšana. Vai tā ir vai nav sistematizēta un dogmās pamatota, tas vairs nav svarīgi, jo, kam pieķērusies sirds, un uz ko tā paļaujas, tas ir tās dievs.
Lai arī ir vērojami šāda dziļa nomaldīšanās un godības cildināšana mums jābūt drošiem, ka Marija, Jēzus Kristus māte, nav ieviesusi kādu alternatīvu kultu, vai ir Jēzus Kristus menedžere. Būtne, kas mulsina ļaudis ar brīnumiem, pasakām un attēliem stāvoklī ir pats velns, tam nav nekāda sakara ar Jaunavu Mariju mūsu Pestītāja dzemdētāju.
Tā ir baznīcas atbildība un uzdevums – saglabāt evaņģēlija vēsti skaidru un nesagrozītu, neskatoties uz nekādiem draudiem un neveiksmēm, “Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” [Ef.6:12]
Un tā tic bērni: “Es ticu, ka ar sava paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa tikt, bet Svētais Gars ar Evaņģēliju mani aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, īstenā ticībā svētījis un uzturējis, tāpat kā Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina, pulcina, apgaismo, svētī un pie Jēzus Kristus uztur īstenā, vienīgā ticībā.”
Dievam vien lai ir viss gods, slava un pateicība mūžīgi!
Āmen!
Racingers atgādināja, ka 2000.gadā, būdams Ticības Mācības kongregācijas prefekts, pats personīgi ir rediģējis Fatimas trešā noslēpuma teoloģisko komentāru.
Par to raksta Itālijā klajā nākušās kardināla Tarčisio Bertone grāmatas “Fatimas pēdējā aculieciniece” prologā. Grāmata vēstī par Debesu ķēniņienes parādīšanos un šī notikuma aculiecinieces māsas Lūcijas dzīves gājumu. Pāvests pirmo reizi uzrakstīja ievadu sava vistuvākā līdzstrādnieka grāmatai.
Vatikāna sekretārs 30.maijā piedalījās Itālijas publiskās televīzijas RAI programmā, apstrīdot tos, kuri uzskata, ka RKB neesot publicējusi pilnībā visu Fatimas vēstījumu, kuri meklē jaunas sensācijas vai mēģina noliegt Vatikāna II koncila reformu nozīmi. Pirmo reizi atklāti parādot aploksni, kurā glabājas Fatimas noslēpumi, Bertone norādīja uz māsas Lūcijas teikto.
“Pēc Fatimas trešā noslēpuma publicēšanas deviņdesmitgadīgā māsa viņam teica, ka vairs nekas nav palicis noslēpts. Ir īstenojies viss, ko Debesu ķēniņiene bija teikusi. Mums atliek vienīgi dzīvot saskaņā ar viņas ieteikumiem,” intervijā televīzijai RAI teica Tarčisio Bertone.
Jāņa ev.14nod.6!