Visu izšķir balss

Bībele Kristu attēlo kā Augsto Ganu [1.Pēt.5:4], bet Viņā ticīgos kā Viņa avis. Tā ir brīnišķīga alegorija.

Labais Gans rūpējas par savām avīm un viņas mīl. Savukārt, aitas seko savam Ganam, alkst Viņa un prot atšķirt sava Gana balsi no svešām.

Šī Dieva vārda mācība īpaši ir jāakcentē mūsdienās, jo gluži pretējais ir kļuvis par pašsaprotamu praksi. Ganiem gluži kā algotņiem vairāk rūp par pārticība un laba dzīve nekā par avju liktenis. No svešas balss, proti, no maldu mācībām, avis nebūt nevairās, bet gan cenšas uzticīgi sekot visiem ganiem, neatkarīgi no viņu sludināšanas satura.

Jēzus saka: “Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko.” [Jņ.10:27] Jēzus avs uzmanīgi klausās vai skan Pestītāja balss vai arī kāda sveša. Ja cilvēkam ir vienalga, ko runā, kamēr vien skan kāda balss vai krāšņas runas, tad viņš nav Jēzus avs. Turpretī, ja cilvēks alkst dzirdēt Bauslību, lai nāktu pie grēka atziņas, un tam līdzās vēlas klausīties Evaņģēliju, lai ticētu, ka viņa grēki ir piedoti, tad viņam ir Jēzus avs pazīmes. Patiess kristietis vēlas arī norādes dzīvei.

Bet, ja tiek sludināts pret Dieva vārdu? Tas aitai būs kā vilka gaudošana, kas baida un liek bēgt.

Avs ganam neuzticas izskata dēļ. Visu izšķir balss. Proti, sprediķim jābūt saskaņā ar Dieva vārdu. Kas nemāca saskaņā ar Dieva Vārdi, tas ir viltus pravietis. “Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi.” [Jņ.10:5]

Dieva bērnu svētais pienākums ir tiesības izvērtēt vai dzirdētā pamācība ir saskaņā ar Dieva vārdu vai arī nē. Ja jā, tad viņiem tai jāseko, ja nē, tad viņiem jābēg uz turieni, kur dzirdama Jēzus balss.

Mūsu reformators Mārtiņš Luters sacīja par draudžu ganiem:

Es esmu viena no Dieva avīm. Es vēlos iemantot un pieņemt Viņa vārdu. Ja jūs man dosiet Viņa vārdu, es atzīšu jūs par saviem ganiem. Ja jūs ievazāsiet svešas mācības un nepiedāvāsiet šķīstu Evaņģēliju, es nevēlos atzīt jūs par ganiem un klausīties jūsu balsī. Mācītāja kalpošana, ar kuru jūs tā lielāties, sniedzas tik tālu, cik tālu sniedzas vārds. Ja kāds ir gans, mums viņš jāpieņem, bet ja nav – viņš jāatbrīvo no amata. Avs lai tiesā ganu balsis.

Reizēm maldu mācītājiem tiek ieteikts atstāt gana amatu, bet neviens neseko šim ieteikumam. Kādēļ? Tādēļ, ka vilks pats nemēdz pamest ielenktās avis. Tas nekad nenotiks. Avīm ir jābēg no vilka, un patiesam ganam plēsēji jāatbaida.

Daudzi neapjēdz šķīstas sludināšanas nozīmi. Tie kļuvuši kurlāki. Bet īsta avs ar gadiem vairāk un vairāk piesaistās Labā Gana balsij.