Patiesais bīskapa amata pienākums

“Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds.” {1.Pēt.5:2]

Kristus ir pats galvenais Gans, un Viņam ir pakļauti daudzi gani, tāpat arī daudzi avju ganāmpulki, kurus Viņš ir uzticējis Saviem ganiem dažādās vietās, kā Sv. Pēteris šeit raksta. Kas tad šiem ganiem ir jādara? Viņiem jāgana Kristus ganāmpulks.

Turklāt ganam jāraugās, lai vilki nevarētu avīm piekļūt un tās saplosīt.

Sv. Pēteris skaidri saka: “..Dieva ganāmo pulku..”, itin kā gribēdams teikt: nedomājiet, ka ganāmpulks ir jūsu; jūs esat tikai kalpi.

Bīskapi ir Kristus kalpi, kuru pienākums ir ganīt un sargāt avis. Tādēļ ganīt nav nekas cits kā sludināt Evaņģēliju, no kura dvēseles kļūst paēdušas, veselas un auglīgas. Barot Dieva avis ar Dieva vārdu — tas ir tikai bīskapa amata pienākums.

Apustulis saka: “..Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā..” — tas ir, pie jums, nevis pie jūsu kājām. “..ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds..” Te Sv. Pēteris ir īsā veidā izteicis to, ko pravietis Ecēhiēls raksta pa ganiem un bīskapiem (Ec.34:2 u.t.). Un šī izteikuma saturs ir šāds: jums ne tikai jāgana, bet arī jābūt modriem un jāpamana, kur ir kāds trūkums vai draudi.

Tādēļ apustulis saka: “..ne piespiesti..” Tiesa gan, nevienam neklājas pildīt sludinātāja amatu, ja viņš nav tajā aicināts; bet tam, kurš ir aicināts, ir labprāt, bez piespiešanas jādara viss, ko šis amats prasa. Tie, kurus nepieciešams spiest, kuri šo amatu pilda bez prieka un mīlestības, nekad nespēs to labi pildīt.