Bauslības un Evaņģēlija definīcija

Paši Raksti skaidri nošķir bauslību no Evaņģēlija un tāpat dara arī mūsu luteriskās ticības apliecības.

Saskaņā ar Konkordijas formulu (V, 17), bauslība šaurākā nozīmē ir “dievišķa mācība, kurā ir atklāta Dieva nemainīgā griba, kāda ir jābūt cilvēkam pēc viņa dabas, domām, vārdiem un darbiem, lai viņš būtu patīkams un pieņemams Dievam; un tas draud tā pārkāpējiem ar Dieva dusmām, ar laicīgu un mūžīgu sodu.” Konkordijas formulas epitome (V, 3-4) sniedz īsāku definīciju, saskaņā ar kuru bauslība tās šaurākajā nozīmē ir “dievišķa mācība, kura māca, kas ir pareizs un Dievam patīkams un noraida visu, kas ir grēks un pretrunā ar Dieva gribu,” tādēļ “viss, kas norāj grēku, ir bauslība vai pieder pie tās sludināšanas.”

No otras puses, tā pati ticības apliecība definē Evaņģēliju striktā un šaurā nozīmē kā “tādu mācību, kura māca, kam ir jātic cilvēkam, kurš nav ievērojis bauslību un tādēļ ir tās nolādēts, proti, ka Kristus ir izpircis un gandarījis visus grēkus un ieguvis un saņēmis viņam, bez viņa paša nopelniem, [..] grēku piedošanu, taisnību, kura tiek pieskaitīta Dieva priekšā un mūžīgo dzīvību” (Epitome, V, 5).

Iedalījums bauslībā un Evaņģēlijā ir skaidrs un biblisks, tādēļ mēs varētu apzīmēt par dievišķo bauslību visas tās Rakstu vietas, kuras pieprasa no cilvēka pilnīgu paklausību Dievam (Gal. 3:12), pasludina Viņa lāstu pārkāpējiem (Gal. 3:10), atzīst visu pasauli par vainīgu Viņa priekšā (Rom. 3:19) un sniedz grēka atziņu (Rom. 3:20), bet par Evaņģēliju – visas tās vietas, kurās grēciniekam tiek piedāvāta žēlastība, miers un pestīšana (Rom. 1:16-17; 10:15; Ap.d. 20:24; Ef. 6:15; 1:13).

Tiesa, abi termini (bauslība un Evaņģēlijs) tiek lietoti Rakstos arī plašākā nozīmē. Termins bauslība apzīmē arī visu Dieva atklāsmi, kura ir izklāstīta Viņa vārdā (Ps. 1:2; Jes. 2:3), bet termins Evaņģēlijs – visu dievišķo mācību (Mk. 1:1). Šo izteiksmes līdzekli sauc par sinekdohu – veselais tiek dēvēts daļas vārdā (Gerhards: “lai mēs no daļas cienīgāk un labāk saprastu kopumu.”)

Šo īpatnējo termina Evaņģēlijs lietojumu atzīst arī luteriskās ticības apliecības, jo Konkordijas formulā mēs lasām (V, 3 un tālāk): “Termins Evaņģēlijs Rakstos ne vienmēr tiek lietots un izprasts vienā un tajā pašā nozīmē, bet gan divējādi. [..] Jo reizēm tas tiek lietots tā, ka ar to ir domāta visa Kristus, mūsu Kunga mācība. [..] Vēl termins Evaņģēlijs tiek lietots citā, proti, šaurākā nozīmē, saskaņā ar kuru tas ir [..] vienīgi Dieva žēlastības sludināšana.”