Skip to content
29. janvāris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

359. Kas ir necienīgs Vakarēdiena baudītājs?

  • Sākums
  • Iezīmes, kuras ir raksturīgas gan bauslībai, gan Evaņģēlijam
  • e-raksti

Iezīmes, kuras ir raksturīgas gan bauslībai, gan Evaņģēlijam

Dr. Dž. Teodors Millers

Ja mēs salīdzinām vienu mācību ar otru, mēs atklājam, ka tām ir vairāki kopīgi, nozīmīgi elementi.

iezīmes, kuras ir raksturīgas gan bauslībai, gan Evaņģēlijam

Pirmkārt, gan bauslība, gan Evaņģēlijs ir Dieva iedvesmots Vārds. Tas ir ārkārtīgi būtiski. Lai arī bauslības un Evaņģēlija funkcijas ir pilnīgi atšķirīgas, tie tomēr abi ir pieskaitāmi pie Dieva iedvesmotā Vārdā (Mt.22:37-40; Rom.3:21). Otrkārt, abas mācības, gan bauslība, gan Evaņģēlijs, attiecas uz visiem cilvēkiem, tādēļ tās allaž, līdz pat pasaules galam, ir jāmāca kopā. Tā māca arī Konkordijas formula:

“Jau kopš pasaules sākuma šīs divas mācības [..] ir viena līdzās otrai tikušas sludinātas Dieva Baznīcā, ievērojot atšķirības starp tām. [..] Mēs uzskatam, ka abas šīs mācības [..] ir mūžīgi mūžos, līdz pat pasaules galam jāsludina Baznīcā.”

Patiesība, ka “bauslība un Evaņģēlijs ir allaž jāmāca Baznīcā,” ir jāaizstāv no antinomiānisma, kurš, mācot, ka grēku nožēla ir jāsludina no Evaņģēlija, apgalvoja, ka Jaunajā Derībā būtu jāiekļauj bauslība. Johans Agrikola mācīja:

“Dekalogs ir jāsludina tiesā, nevis kancelē,”

proti, bauslība ir valsts, nevis Baznīcas lieta. Mērenākas antinomiānisma formas aizstāvēja Poahs, Otto un citi, kuri sacīja:

“Bauslība nav jāsludina atdzimušajiem.”

Filipisti, turpretī, apgalvoja:

“Neticība ir jānorāj ar Evaņģēlija palīdzību.”

Antinomiānisma maldi ir adekvāti atspēkoti Konkordijas formulas 5. un 6. artikulā, kur ir skaidri un pārliecinoši pierādīts, ka antinomiānisms nav nedz bibliska, nedz loģiska mācība.

Luters pareizi raksturo antinomiānisma muļķīgās kļūdas, rakstot:

“Viņi vēlas atbrīvoties no bauslības, tomēr māca par dievišķajām dusmām, kuras nav iespējamas bez bauslības. Tādēļ viņi nedara neko vairāk, kā vienīgi atmet nabaga vārdiņu bauslība, bet apstiprina Dieva dusmas, ko sevī ietver šis termins, nemaz nerunājot par to, ka viņi apgriež kaklu Pāvilam un pēdējo nostāda kā pirmo.”

Un vēl:

“Vai gan tas nav aklums, pat vairāk nekā aklums, ja viņš [Agrikola] nevēlas mācīt bauslību pirms un bez Evaņģēlija? Viņš mēģina neiespējamo. Kā gan var sludināt grēku piedošanu, ja nav grēku [t.i., grēka atziņas]? Kā gan var sludināt dzīvību, ja nav nāves [t.i., apziņas par nāvi]? [..] Jo žēlastībai ir jādodas karā un jāizcīna uzvara pār bauslību un grēku, citādi mūs sagaida izmisums.”

Dr. Bente saka par antinomiānismu, ka tas bija “maskēts mēģinājums vēlreiz atvērt luteriskās baznīcas durvis katoļu labo darbu teoloģijai, kuru no turienes padzina Luters.” Viņš raksta:

“Kad Luters oponēja Agrikolam, reformācijas laika antinomiāņu tēvam, viņš to darīja, apzinoties, ka uz kārts ir likts Jēzus Kristus skaidrais Evaņģēlijs līdz ar mācību par attaisnošanu no žēlastības, vienīgi ticībā, un ka viņam tas ir jāaizstāv. “Izmantojot šos garus,” viņš sacīja, “velns vēlas mums atņemt nevis bauslību, bet gan Kristu, kurš piepildīja bauslību.””

Faktiski antinomiāņi balstīja ticību žēlīgajai grēku piedošanai savā atjaunošanā jeb svētdarīšanā, un jo īpaši – grēku nožēlā, kuru izraisa Evaņģēlija sludināšanas radītā patiesā mīlestība. Tādējādi viņi sajauca attaisnošanu ar svētdarīšanu, atjaunojot katoļu mācību par attaisnošanu pēc darbiem (attaisnošanu ar svētdarīšanas palīdzību).

Tags: antinomiānisms Bauslība un Evaņģēlijs De Discrimine Legis et Evangelii Kristīgā dogmatika Mārtiņš Luters

Continue Reading

« Kur ir apustuļu mācība šodien?
Bauslības un Evaņģēlija definīcija »
                       

Ieskaties

Ticības apliecība un apliecināšana
Pareiza izpratne par Kristus Baznīcu
Jēzus mācības vispārējais raksturs
Vasarsvētku kustības izcelsme un vēsture

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Svētais Gars mājo svētajos Svētais Gars mājo svētajos
    • e-refleksijas

    Svētais Gars mājo svētajos

  • Klusi un nemanāmi Klusi un nemanāmi
    • e-sprediķi

    Klusi un nemanāmi

  • Vai ir evaņģēliski iet pie bikts? Vai ir evaņģēliski iet pie bikts?
    • e-refleksijas

    Vai ir evaņģēliski iet pie bikts?

  • kas-ir-baznica Kas ir Baznīca*?
    • e-mācība

    Kas ir Baznīca*?

  • Maldi attiecībā uz Kristus Ķēnišķo amatu Maldi attiecībā uz Kristus ķēnišķo amatu
    • e-raksti

    Maldi attiecībā uz Kristus ķēnišķo amatu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kristus īstais amats
  • Atšķirība starp Bauslību un Evaņģēliju
  • Līdzība starp Bauslību un Evaņģēliju
  • Apgraizīšanu nedrīkst uzspiest
  • Likt Bauslību pretī Bauslībai
  • Attaisnošana pēc darbiem
  • Prasme atšķirt bauslību no Evaņģēlija

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Interesanti.”
  • Roberto: “Koncertu programma: Pirmajos Ziemassvētkos: 14.00 Normunds Pauniņš (grupa “Otra Puse”) 15.00 Grupa “My Radiant You” 16.00 Grupa “Jorspeis” Otrajos Ziemassvētkos:…”
  • Roberto: “Ja mūsu redzes lokam paslīdējis garām kāds latviskais kristīgais youtube kanāls ar 1000+ abonentiem, tad lūdzu ierakstiet tā nosaukumus /…”
  • talyc: “Jeb līdzīgi, kur divi pagāni savā starpā spriež tā: 1.,,paldies-dievam, ka Dieva nav, jo ja..." 2. ,,jā, jo ja Dievs…”
  • Roberto: “Ir krievēm ne tikai tādi sievu vārdi - ticība (vera), cere (naģa), mīla (ļubov), bet ir arī brīve (vaļa)”

RSS e – POLEMIKA

  • Chat GPT
  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Par zemes plakanumu

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Lk 1:78-79
    Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko Auseklis no augstības mūs apraudzījis; Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā.

ilustrētā baznīca

Krustfīlija
Krustfīlija

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023


Posting....