Vārdu “bauslība” un “Evaņģēlijs” nozīmes

Reizēm Vecās Derības pirmās piecas grāmatas (piecas Mozus grāmatas) tiek dēvētas par “Mozus bauslību,” savukārt pirmās četras Jaunās Derības grāmatas (no Mateja līdz Jāņa evaņģēlijam) – par “evaņģēlijiem”.

Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir žēlsirdīgs Dievs, Viņš tevi neatstās un tevi neizdeldēs, un neaizmirsīs derību, ko Viņš taviem tēviem ar zvērestu ir apstiprinājis. (5.Moz.4:31)

Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus. (Mt.3:7-8)

Kā to apliecina iepriekš citētās Bībeles vietas, Evaņģēlija mierinošo vēsti var atrast arī grāmatās, kuras sauc par “Mozus bauslību”. savukārt bauslības pārmetumus var atrast grāmatās, kuras mēs pazīstam kā “evaņģēlijus”.

Rakstos mēs pastāvīgi saskaramies gan ar bauslību, gan ar Evaņģēliju kā diviem veidiem, kā Dievs ietekmē cilvēkus.

Kad vārdi “bauslība” un “Evaņģēlijs” tiek lietoti, lai apzīmētu konkrētas Bībeles grāmatas, šie vārdi tiek lietoti plašākā nozīmē, apzīmējot Dieva vārdu vispār. Taču visbiežāk ar vārdu “bauslība” tiek apzīmēti Dieva likumi, bet ar vārdu “Evaņģēlijs” – labā vēsts par pestīšanu caur Jēzu.