Vēsturiskie panākumi

Lai gan panākumi neattaisno ļaunus darbus un apšaubāmus līdzekļus, nevar uzskatīt, ka panākumi ir ētiski neitrāli.

Vēsturiskie panākumi rada pamatu dzīves turpināšanai, bet joprojām ir strīdīgs jautājums, vai ētiski atbildīgāk ir celties cīņai kā Donam Kihotam pretī jaunajam laikmetam, vai arī atzīt savu sakāvi, pieņemt jauno un piekrist tam kalpot. Pēdējā gadījumā panākumi veido vēsturi un vēstures valdnieks pāri vēstures veidotāju galvām vairākkārt izceļ labo no ļaunuma.

Vienkārši ignorēt panākumu ētisko nozīmi ir dogmatiķu radīts īssavienojums, jo viņi domā nevēsturiski un bezatbildīgi. Tādēļ ir labi, ja dažkārt esam spiesti nopietni cīnīties ar panākumu ētisko problēmu.

Kamēr labestība ir veiksmīga, mēs varam atļauties greznību uzskatīt, ka tai nav ētiskas nozīmes, bet kad panākumi tiek gūti ar ļaunumu, rodas problēma.

Mesties cīņā kā varoņiem drošas sakāves priekšā, patiesībā nemaz nav varonīgi, bet vienkārši atteikšanās pieņemt nākotni.

Svarīgākais jautājums, kas jāuzdod atbildīgiem cilvēkiem, ir nevis, kā mums varonīgi atbrīvoties no šīs situācijas, bet gan tas, kā dzīvot nākamajai paaudzei. Tikai jautājot to ar atbildību pret vēsturi var nākt auglīgi risinājumi, pat ja pagaidām tie ir ļoti pazemojoši.