Es – piedzimis kā pilsonis

Tad komandieris pienāca un viņam jautāja: “Saki man – vai tu esi romietis?” Un viņš atbildēja: “Jā.” Bet komandieris turpināja: “Es par lielu maksu esmu ieguvis šīs pilsoņa tiesības.” Pāvils sacīja: “Bet es tāds jau esmu piedzimis.” (Ap.d.22:27-28)

Romiešu karavīri sasēja Pāvilu un gatavojās viņu pērt. Tolaik šāds sods nebija nekas neparasts, tomēr pret Romas pilsoni tā izturēties nedrīkstēja. Pāvils apliecināja savas Romas pilsoņa tiesības, un tad sekoja saruna, kuru tikko lasījām.

Komandieris negribēja ticēt, ka arī Pāvils ir Romas impērijas pilsonis. “Es par lielu maksu esmu ieguvis šīs pilsoņa tiesības,” viņš teica.

Pāvila pozīcijas izrādījās vēl stiprākas, jo viņš jau bija piedzimis kā Romas pilsonis.

Romas pilsoņa tiesības bija iespējams nopirkt, samaksājot noteiktu summu. Bet mums jādomā par pilsonību kādā augstākā valstī – Dieva valstībā, kuras pilsoņa tiesības nav nopērkamas. Nav tādas naudas, par ko varētu iegādāties Dieva valstības pilsonību. Nav tādu nopelnu, darbu vai garīgu centienu, kas cilvēkam piešķirtu šīs valstības pilsoņa tiesības.

Nē, šajā valstībā ir jāpiedzimst, jo uz Dieva valstību cita ceļa nav.

Jēzus vārdi ir skaidri un nepārprotami: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības” (Jņ.3:3).

Jauno piedzimšanu mēs esam saņēmuši Kristībā. Arī tad, ja esam kristīti kā bērni, mēs varam būt ļoti priecīgi, jo Kristus glābšanas apsolījums attiecas uz ikvienu cilvēku, “kas tic un top kristīts” (Mk.16:16).

Bet gadījumā, ja tu esi atkāpies no ticības Jēzum, tev jāatgriežas pie Dieva un jāpieņem Viņa vārds, kas atjaunos tevi dzīvībā (1.Pēt.1:23; Jņ.1:12 u.c.).

Paldies Dievam, kas mums devis debesu pilsoņu tiesības!