Būt gataviem liecināt, lai tas maksātu mums ko maksādams

Noklausies šo e-publikāciju

“Uguni esmu nācis mest uz zemi, un kā Es vēlētos, kaut tā jau degtu!” [Lk.12:49]

Lielais kontrasts starp Ziemassvētku dienu un Svētā Stefana dienu var mūs pārsteigt. Mēs Ziemassvētkos tikko esam dzirdējuši brīnišķīgo vēsti “miers virs zemes”, un nu nāk vēsts, ka šķiet pilnīgi pretēja, – “uguni uz zemi”. Bet vai tā patiešām ir gluži pretēja?

Vispirms palūkosimies uz paša Jēzus Kristus dzīvi. Viņš bija tikai mazs bērniņš, kad jau tika vajāts un bija spiests kā bēglis meklēt patvērumu Ēģiptē. Turpmākajā dzīvē Viņš tika nīsts un nicināts. Viņu sita krustā, jo Viņš apgalvoja, ka ir Mesija un cilvēku Pestītājs.

To, kas notika ar mūsu Kungu, bieži var redzēt arī Viņa mācekļu dzīvē. Viens no tiem ir Stefans. Viņš bija “pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā”. Tas daudzos izraisīja naidu: tie viņu, “izgrūduši no pilsētas ārā, nomētāja akmeņiem”. Stefana nāve mums jāredz saistībā ar viņa drošo ticību savam Pestītājam un stipro liecību par Viņu pasaules priekšā.

Tas var notikt ar mums visiem. Mēs nevaram paturēt lielo Ziemassvētku dāvanu, Jēzu Kristu, sev vien. Vēsts jānes ārā, pasaulē. Tad var sākties ciešanas un vajāšanas, reizēm asinsizliešana un nāve. Kā mums pret to attiekties? “Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties.” [1.Pēt.4:13]

Kungs Jēzu Kristu, Miera Lielskungs, palīdzi mums saprast Tavu dārgo pestīšanas dāvanu. Palīdzi mums arī būt gataviem liecināt par Tevi. Un tad, kad mūsu aicinājums kļūs par aicinājumu ciest, palīdzi mums pastāvēt, lai tas maksātu mums ko maksādams. Āmen.