Patiess mierinājums

“Kristus nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.” [Rom.4:25]

Šiem un līdzīgiem vārdiem tev jāuzticas ar pilnīgu paļāvību – vēl jo vairāk tad, kad tevi moka sirdsapziņa. Ja tu to nedarīsi, bet veltīgi pūlēsies nomierināt sirdsapziņu ar savu nožēlu un gandarīšanu, tu nekad neatradīsi mieru un visbeidzot zaudēsi visas cerības.

Jo mūsu grēki, ja tie paliek uz mūsu sirdsapziņas un mēs tos savās sirdīs paturam un uzlūkojam – ir mums daudz par smagiem un paliek uz mūžīgiem laikiem.

Bet, kad redzam, ka tie uzlikti Kristum, ka Kristus ar savu augšāmcelšanos tos uzvar, tad – ja mēs tam droši ticam – šie grēki patiesi ir nonāvēti un iznīcināti, jo pie Kristus tie nevar palikt; tie ir zuduši caur Viņa augšāmcelšanos: nu Viņam vairs nav ne brūču, ne sāpju, ne zīmes no grēka.