Visu svēto diena

Luterāņi visu svēto dienā piemin visus svētos, kas no šīs dzīves pārgājuši uz Debesu godības Baznīcu.

Mēs domājam par Zemi un Debesīm, cīņu un uzvaru, kad dziedam:

Visiem svētajiem, kas pēc pūlēm nu atdusā,
Kas apliecinināja ticībā Tevi pasaulē nīcīgā,
Tavs Vārds, ak Jēzu, lai mūžam svēts,
Alleluja, Alleluja!

Baznīca svētā, svētā vienprātība,
Šeit nespēks un krusts, bet tur godība,
Visi ticībā Tavi, ko ticība vieno.
Alleluja, Alleluja!

Kas ir svētie?

Vai tie ir reti sastopami, nevainojami un priekšzīmīgi cilvēki, ko par viņu labajiem darbiem slavē pasaule?

Tiesa, īstu svēto nav daudz, jo ticības pasaulē palicis maz. Viņu vidū, tiešām, var būt priekšzīmīgi ļaudis, kas Dieva žēlastības dāvātajā spēkā cenšas darīt labu. Bet pasaule tiem pateicas reti. Turklāt, daudz labdaru, noreibuši no pasaules atzinības, sāka paļauties paši uz saviem darbiem un noraidīja Dieva Dēlu.

Kas tad cilvēku dara svētu?

Apustulis Pāvils savu vēstuli korintiešiem sūta: “Dieva draudzei Korintā, Jēzū Kristū svētītiem, aicinātiem svētajiem.” [1.Kor.1:2] Bet pasaules acīs šie ļaudis bija pamatā vergi, kas nesaņema nekādu atzinību. Tā saucamo, augstdzimušo, tā laika draudzēs bija gaužām maz.

Draudzēs bija cilvēki, kas, iemantojuši ticību, kaunējās par savu agrāko dzīvi. Un vēl joprojām viņu miesā saglabājās trūkumi, ko vajadzēja paciest un piedot, lai gan viņi vairs nebija šis pasaules pilsoņi. Tomēr viņi bija svētie. Kristītiem Jēzum Kristum ticīgajiem bija Viņa svētums. Jēzus Kristus, Dieva Dēla, asinis nomazgāja viņus no visiem grēkiem.

Gluži tāpat arī mēs, nespēcīgie iedzimtā grēka samaitātie ļaudis, esam Dieva priekšā svēti un Viņam pieņemami ticībā, būdami Kristū kristīti.

Ticība Jēzum rada arī labus un pareizus, Dievam patīkamus, darbus. Tie nav kādi “īpaši” darbi, tādi kā miesas mērdēšana, svētceļojumi, ārēja dievbijība, vai, sirdsapziņas mierināšanai, regulāra ziedošana labdarībai, bet gan pastāvīga dzīve saskaņā ar ticību gan ikdienā, gan brīvdienās, gan darbā, gan atpūtā, gan kā vīrietim vai sievietei, gan kā bērnam vai vecākam, ja tai svētumu piešķir ticība un lūgšana.

« Kreatīvais | Dieva vārds nemirst »