Kreatīvais

Mēdz uzskatīt, ka spēja runāt ir viena no dotībām, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka, kaut gan reti mēs aizdomājamies par to, ka spēja runāt ir kaut kas daudz lielāks.

Tiesa, uz mūsu lūpam mēdz būt ļoti pasaulīgi vārdi, īpaši gadījumos, kad cilvēks aizmirst, ka par katru lieku vārdu viņam būs reiz jāatbild.

Kaut arī sākotnēji vārdu lietošana bija dievišķs atribūts. Dievs runāja jau pirms cilvēka radīšanas. “Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.” [Ebr.11:3]

Otro Trīsvienības personu sauc Vārds. Caur Viņu ir radītas visas lietas. Visa universa eksistence balstās vienīgi tajā, ka to uztur Dieva Vārds. Tas ir ne vien radošs, bet arī uzturošs spēks. Un Vārdam ir Viņa spēks gan radīšanas, gan ticības lietās.

Garīgi dabiskais cilvēks ir grēkos miris – bez dzīvības. Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, bet grēkā krišanas dēļ cilvēkam vairs nav Dieva tēla. Līdz ar to cilvēks ir nepilnīgs. Garīgi šāds cilvēks neeksistē vispār, kaut arī viņš dzīvo. Viņš gan ir aktīvs, bet šī aktivitāte ir laicīga. Viņš ir naidīgs Dievam.

Lai cilvēks varētu atgūt zaudēto, atgriezties pie iesākuma, pie Dieva līdzības, un līdz ar to kļūtu par pilnīgu cilvēku, viņā jārada no jauna dzīvība. Bībele to sauc par atdzimšanu un pielīdzina Dieva radīšanas darbam. “Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā.” [2.Kor.4:6]

Kad Dievs ar Vārdu un Kristību rada cilvēkā ticību Jēzum, tad cilvēks ir jauns radījums. Vārds ir arī šis radīšanas līdzeklis.

Jēzus uzmodināja Lācaru no nāves, saucot: “Lācar, nāc ārā!” [Jņ.11:43] Majestātiskā Vārda spēkā dzīvība atgriezās Lācarā, un viņš saņēma spēku izpildīt Jēzus pavēli. Tā arī grēkos mirušais cilvēks pamožas garīgi dzīvs, kad viņam pasludina Jēzus vietniecisko izpirkšanas darbu: “Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti.” [Ap.d.16:31]

Protams, starp fizisku un garīgu radīšanu ir atšķirība. Lācars nespēja pretoties Jēzus Vārdam. Viņam nācās sekot. Līdzīgi arī pastarajā [pēdējā] dienā katram būs jāstājas Tiesneša priekšā, neatkarīgi no tā – vai cilvēks to vēlēsies vai nē.

Bet tagad, kad Dievs runā savā Vārdā un Sakramentos, cilvēki var viņu noraidīt. Pat būdami bez garīgas dzīvības, tie tomēr aktīvi izvairās no Dieva.

“Ikvienā vietā, kurā Es likšu pieminēt Savu Vārdu, tur Es nākšu pie tevis un tevi svētīšu.” [2.Moz.20:24], saka Kungs. Saskaņā ar šo apsolījumu Sakramentiem ir jauns radošs spēks, tādēļ ka ir saistīti ar Dieva Vārdu.

« Bībeles tulkojums | Visu svēto diena »