Mūsu Samierinātājs

Es ļoti labi zinu, kādēļ tik neatlaidīgi mudinu jūs mācīties pareizi un patiesi atzīt Kristu.

Jo Kristus nav tāds vīrs, kas no mums kaut ko prasa, bet ir mūsu Samierinātājs, kas samierina ar Dievu visus pasaules grēciniekus. Tādēļ, ja esi grēcinieks – un patiesībā mēs visi tādi esam –, tu nekādā ziņā nedrīksti iedomāties Kristu kā soģi, kas sēž uz varavīksnes un tiesā, – citādi tev nāksies izbīties un krist izmisumā.

Uzlūko Viņu kā Dieva un Jaunavas Marijas Dēlu. Šajā personā Viņš nevienu nebiedē un nemoka; Viņš arī nenicina mūs, nabaga grēciniekus, neprasa nekādus norēķinus par mūsu dzīvi, ko esam nodzīvojuši tik ļauni, bet – Viņš ir Cilvēks, kas ņēmis projām visas pasaules grēku, pats Sevī to sitis krustā un iznīcinājis.

Šādi mācies tieši un skaidri atzīt, kas ir Kristus, un jo īpaši – mācies gūt sev labumu no vārda “mūsu” – esi pārliecināts, ka Kristus ir ņēmis projām ne tikai dažu cilvēku, bet visas pasaules grēku; jo Viņš patiesi un neapšaubāmi ir pats Sevi nodevis visas pasaules labā, kaut arī ne visa pasaule tam tic. Tādēļ tev, uzlūkojot savu grēku, ne tikai ir jāatzīst, ka tas ir īsts grēks, bet – tev arī jāatzīst, ka tas ir tieši tavs, nevis kāda cita grēks, tas ir: tev jāatzīst un jātic, ka Kristus ir nodots nāvē ne tikai par citu cilvēku, bet arī – tieši par taviem grēkiem.

Turies cieši pie šādas pārliecības un nekādā ziņā neļauj nevienam novērst sevi no šī Kristus tēla, par kuru priecājas arī eņģeļi debesīs, proti, ka Kristus Savā īstajā būtībā ir nevis Mozus, ne cietumsargs vai bende, bet Starpnieks, kas mūs, nabaga grēciniekus, samierina ar Dievu, dod žēlastību, dzīvību un taisnību; Viņš pats Sevi ir nodevis mūsu labā – nevis par mūsu nopelniem, svētumu, taisnību, godu un krietno dzīvi, bet par mūsu grēku.