Draudzes izvēle
Noklausies šo e-publikācijuKā jums šķiet vai piederību kādai draudzei jāizvēlas atkarībā no draudzes mācītāja, savstarpējām attiecībām draudzē, dievnama, dzīvesvietas vai arī kāda cita nosacījuma?
Visi augšminētie faktori ir svarīgi, taču tie nav noteicošie. Ja tie mums kļūst par galvenajiem, tad mūsu ticība nestāv uz skaidra pamata un mūsu ticības laiva agri vai vēlu tiks nopietni iedragāta.
Pateicība Dievam, ka Viņš pestīšanu nav padarījis atkarīgu no personām, vietām un apstākļiem, bet vienīgi no Kristus, no ticības Viņam.
Ja kāds redz, ka draudzē, kurai viņš pieder, netiek patiesi mācīti Dieva Vārdi, tad viņa – kristieša – pienākums ir to teikt pārējiem (arī mācītājam), kā arī par to lūgt. Ja tad viņa palikšana draudzē kļūst neiespējama, tad lai viņš meklē draudzi, kurā Dieva Vārds tiek skaidri un patiesi sludināts.
[Pārpublicēts no žurnāla Ad Lucem]
Pēc manu draugu, kolēģu, paziņu atziņas, pievienošanās kādai draudzei ir notikusi sekojošu iemeslu dēļ – draugu ieteikums, vienkāršāki nosacījumi pie iesvētes, skaists Dievnams un liturģiskās ceremonijas. Mērķis – kristīties pašiem (obligāts nosacījums sākumam), laulāties, kristīt bērnus. Manā draudzē arī pēc iesvētes Dievkalpojuma noiet laulību un kristību vilnis.
Tā ka nav minētie nosacījumi galvenā izvēle. Kā var jaunais baznīcēns zināt kaut ko par mācītāju vai attiecībām draudzē, nemaz nerunājot par patiesu mācību?
Cody, ar jauniem baznīcēniem ir tā kā Tu saki – vispirms draugu ieteikums, īpaši jau to draugu, kas ar tevi ir runājuši par Jēzu Kristu.
Bet tāpat kā katrs bērns, arī jaunie baznīcēni reiz izaug un kļūst pieauguši, kad viņi sāk baudīt ne tikai pienu, bet arī smagāku barību. “Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” (Ebr. 5:12-14)
Un tad ir svarīgi izvērtēt vai tu tiešām esi draudzē, kuras mācība saskan ar biblisko mācību,un tad ir jāzivērtē un jāņem vērā tas, ko pauž šās publikācijas autors. Jebkurā gadījumā vissliktākais ir kļūt vienaldzīgam…
ac,
jean
http://www.dievkalpojumi.lv
Rodās jautājums vai būt šodien LELB ir nepareizi?
Jāni Kārkliņ,
uz tavu jautājumu nav universālas atbildes. Pestīšana nav atkarīga no piederības kādai baznīcai. Tici un tu tiksi glābts.
Kā Pāvils raksta: Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi. ..
un pāris pantus vēlāk: .. Jo mēs nekā nespējam pret patiesību, bet tikai par patiesību. (2. Kor. 13)
Tāpat kā Aleksandrs šai publikācijā uzrakstījis: “Pateicība Dievam, ka Viņš pestīšanu nav padarījis atkarīgu no personām, vietām un apstākļiem, bet vienīgi no Kristus, no ticības Viņam.
Ja kāds redz, ka draudzē, kurai viņš pieder, netiek patiesi mācīti Dieva Vārdi, tad viņa – kristieša – pienākums ir to teikt pārējiem (arī mācītājam), kā arī par to lūgt. Ja tad viņa palikšana draudzē kļūst neiespējama, tad lai viņš meklē draudzi, kurā Dieva Vārds tiek skaidri un patiesi sludināts.”
Tātad tas ir ļoti personisks jautājums. Arī Luters nereti sev uzdeva jautājumu vai viņš nekļūdās nostādamies pret visu Romas katoļu baznīcu. Atbildi meklēdams Rakstos, viņš redzēja, ka patiesība ir viņa pusē. Tā arī mums katram ir jāskatās, lai mēs būtu par patiesību pat, ja tas ir ļoti sāpīgi daudzējādā ziņā. Jo beigu beigās katrs pats nāks Dieva priekšā.
ac,
jean
http://www.dievkalpojumi.lv
Runājot par draudzes piederību, nozīmīgs kritērijs ir – vai draudze Svēto Vakarēdienu pieņem saskaņā ar paša Kunga vārdiem – par Viņa miesu un asinīm.
Otrs kritērijs – vai sprediķis ir evaņģēlisks, ne moralizējošs.
Kristietim svētdienās dievnams jāatstāj ar priecīgu prātu, ka viņa grēki tur atstāti.:-)