Skip to content
19. maijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

50. Kādā veidā mēs klausāmies Dieva Vārdu labprātīgi?

  • Sākums
  • Maldīga ticība
  • e-refleksijas

Maldīga ticība

Bo Gīrcs
Noklausies šo e-publikāciju

Nav taisnība, ka vispārīga “ticība Dievam” ir tas pats, kas patiesa kristīga ticība. Gan jūdi, gan musulmaņi tic Dievam tāpat kā mēs. Taču viņu ticība ir maldīga. Arī daudziem kristiešiem, kas apliecina ticību Dievam, ticība nav daudz labāka.

maldīga ticība

Pastāv divi kļūmīgi veidi, kā ticēt Dievam.

Pirmo veidu apustulis Jēkabs apraksta šādi: “Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb.”

“Tu tici, ka ir viens Dievs.” Runājot mūsdienu valodā: tu tici Dieva esamībai. Par šādu ticību jāsaka – tā gan ir pareiza. Tu dari labi, tā ticēdams. Bet tev ir jāatceras, ka pati par sevi šāda ticība ir tikai nelielu zināšanu deva. Turklāt šādas zināšanas piemīt arī velnam, un tās vēl nepadara cilvēku par kristieti. Cilvēks nav kristietis ar to vien, ka tic Dieva esamībai.

Cilvēks nenokļūst debesīs tāpēc vien, ka tic dzīvei pēc nāves. Tikai tad, kad tas pirmo reizi sāk no visas sirds meklēt Dievu, šīs zināšanas par Dievu var kļūt kas vairāk kā tikai zināšanas, proti, tās kļūst par sirds pārliecību, kas apzinās savu grēku un glābšanu ticībā Jēzum.

Otru maldīgo ticības veidu raksturo apustulis Pāvils Vēstulē romiešiem 10. nodaļā, rakstīdams par jūdiem: “Mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. Jo es dodu par viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Jo, aplam saprazdami dievišķo taisnību, viņi centušies celt savējo un tādā kārtā Dieva taisnībai nav pakļāvušies.”

“Viņi deg par Dievu.” Tā nav slikta liecība, ko Pāvils dod par saviem tautiešiem un, pirmkārt, par farizejiem. Tas bija pelnīti. Jūdi patiesi dega par Dievu, varbūt pat vairāk par jebkuru citu tautu pirms un pēc tam vēstures gaitā. Taču viņu ticība tik un tā bija kļūdaina. Visi viņu reliģiskie centieni bija vērsti nepareizā virzienā. Viņi atradās zem bauslības. Paklausība bija viņu lepnums, un bauslības darbi – viņu izcilības zīme, kas piešķīra tiem vērtības apziņu un atšķīra tos no citiem grēcīgiem cilvēkiem. Dabiski, ka viņu paklausībai kaut kā pietrūka, jo viņi bija nonākuši pie pašpaļāvības, nevis savu grēku atziņas. Tomēr, salīdzinājumā ar bēdīgo stāvokli, kāds valdīja visapkārt pagānu tautās, viņiem bija pamats būt lepniem un apmierinātiem ar sevi.

Visu šo dievbijību Svētie Raksti nopeļ kā aplamu. Tā neved pie Dieva, tā ved prom no Dieva. Tā nerada patiesu ticību, bet rada pretestību Dievam – paštaisna cilvēka pretestību, kas izmisīgi turas pie mazuma, ko viņam izdevies sakrāt, un neņem vērā lielumu, kas vēl trūkst, lai tas “pakļautos Dieva taisnībai”.

Tā cilvēks sevi izslēdz no glābšanas. Lai cik viņš būtu labāks par saviem līdzcilvēkiem, viņam grēku ir vairāk kā gana. Turklāt sev līdzi viņš nes neizdeldējamo, grēcīgo sirds samaitātību. Viņš ir tūkstoškārt pelnījis būt atmests no Dieva vaiga, un viņš arī tiks atmests, ja nenāks pie Jēzus un neticēs Viņam.

Tēmas: jūdi kristieši Lielā patiesība Lielie meli maldīga ticība musulmaņi pretestība Dievam reliģiskie centieni ticība ticība Dieva esamībai

Continue Reading

« Izglītības nozīme
Katehismos Luters esot izlaidis otro bausli »
                       

Ieskaties

Lieldienas? Jau? Rīt?
Jēzus Kristus apliecināšana
Neatdzimušais cilvēks nespēj lūgt nevienu Tēvreizes lūgumu bez liekuļošanas
Svētā Gara nozīmīgais darbs

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kristus apsolījums draudzei Kristus apsolījums draudzei
    • e-sprediķi

    Kristus apsolījums draudzei

  • Vai apzinies savas dzīves mērķi? Vai apzinies savas dzīves mērķi?
    • e-apceres

    Vai apzinies savas dzīves mērķi?

  • Pārliecība, ka esi Dieva bērns Pārliecība, ka esi Dieva bērns
    • e-refleksijas

    Pārliecība, ka esi Dieva bērns

  • Popularitāte bez izdabāšanas Popularitāte bez izdabāšanas
    • e-raksti

    Popularitāte bez izdabāšanas

  • Kristus likums Kristus likums
    • e-refleksijas

    Kristus likums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Ticēt nozīmē nākt ar saviem grēkiem pie Jēzus
  • Lūgšanās lūdzamais
  • Koks dārza vidū
  • Dieva lats
  • Neticība Jēzum nozīmē arī neticību Dievam
  • Ticu uz Dievu, bet paļaujos uz sevi
  • Kā Dievs veido savas draudzes

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”
  • Janis Karklins: “Varbūt kāds aizdomāsies, bet te jau jāsaka par tiem maldinātājiem, kā spļauj tā ir..bet nu baznīca kalnā to tik kultivē…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Lieldienu cepumi kristiešiem
Lieldienu cepumi kristiešiem

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025