Tas Kungs pats tālāk rūpējas par Saviem bērniem

Kā ģimenes tēvam vai mātei tev ir īpaši pienākumi attiecībā pret saviem bērniem un citiem tavā pārziņā esošiem cilvēkiem, par ko Bībele runā šādi: “Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties” (5.Moz.6:7).

Sava pienākuma pildīšanā pret šīm dvēselēm kristīgi namatēvi dažkārt ir gājuši par tālu un izturējušies ar pārspīlētām raizēm un rūpēm. Taču tā tas nav domāts, bet arvien ir jāpaliek pie tā, ko Tas Kungs šeit ir pavēlējis, pēc tam ļaujot, lai Viņš pats tālāk rūpējas par Saviem bērniem.

Šie vārdi pavēl, lai dvēselēm, kas uzticētas tēvišķām rūpēm, tu katru dienu mācītu Dieva vārdu, jo ikvienam, kas aizmirst pienākumus, grēko, krīt raizēs un izmisumā, allaž ir vajadzīgs atgādinājums.

Tādēļ turpat aiz šiem citētiem vārdiem ir sacīts, ka Tā Kunga vārdi ir jāliek “kā zīmi uz savas rokas” un jāliek “pie sava nama durvju stabiem un pie saviem vārtiem” (5.Moz.6:8-9).

Savukārt, ja tu cītīgi lieto Dieva vārdu, bet tavējie joprojām neatgriežas, tava dvēsele ir atbrīvota no atbildības par viņu asinīm. Cita lieta, ja tu atstāj to visu novārtā, tu uzvel sev lielu atbildību.