Vingrinājums, kas nepieciešams ikdienas

Kāpēc tas tā notiek, ka manas domas tik ātri aizklīst no Dieva Vārda, un brīdī, kad tas nepieciešams, bieži vien nav klātesošs? Vai tad man aizmirstas ēst, dzert un gulēt? Bet kāpēc es aizmirstu Dieva Vārdu?

Tādēļ, ka vēl neiespēju teikt to, ko saka psalms: “Par Taviem likumiem man ir prieks.” (Ps.119:16) To, par ko man prieks, to es neaizmirstu. Aizmirst vai neaizmirst tā nav saprāta lieta, bet gan visa cilvēka, sirds lieta. Pie kā pieķērusies mana miesa un mana sirds, to es nekad nevaru aizmirst. Jo vairāk es iemīlu Dieva kārtību viņa radībā un Vārdā, jo klātesošāki man tie būs ikvienā brīdī. Pret aizmiršanu var palīdzēt vienīgi mīlestība.

Tā kā Dieva Vārds runājis uz mums vēsturē, un tas nozīmē pagātnē, apgūtā atcerēšanās un atkārtojums ir vingrinājums, ko nepieciešams veikt ikdienas. Ik dienas mums nepieciešams no jauna atgriezties pie Dieva pestīšanas veikumiem, lai spētu doties uz priekšu. ..Ticība un paklausība dzīvo no atcerēšanās un atkārtojuma. Atcerēšanās kļūst par tagadnes spēku, jo dzīvais Dievs ir tas, kurš reiz rīkojies manā labā un arī šodien man to apliecina.