Kas nepieciešams īstai ticības lūgšanai
Ir nepieciešams, lai lūgšana nostātos uz stingrāka pamata nekā mūsu šķitums un sajūtas un lai tā patiesi kļūtu par ticības lūgšanu. Un to, kas vajadzīgs īstai ticības lūgšanai, mēs sapratīsim no dažām senatnes svēto lūgšanām. Vispirms īss ieskats šajās lūgšanās.
Pirmais, kas nepieciešams īstai ticības lūgšanai, ir tas, lai lūgšana nebūtu tavs pasākums, bet tās pamatā būtu Dieva pavēle un apsolījums, ka saki Tam Kungam: Tu esi pavēlējis man lūgt. Es daru tikai to, ko esi pavēlējis, un līdz ar Dāvidu saku: “Mana sirds turas pie Tava vārda: “Meklējiet Manu vaigu!” Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu” (Ps.27:8) – es daru tikai to, ko esi man pavēlējis!
Otrais, kas nepieciešams, ir tas, lai Dieva priekšā tu nāc ne tikai ar savām domām, ar savas nodevīgās un melīgās sirds spriedumiem par Viņu, Viņa attieksmi un Viņa atbildēm, bet ka tu lūdz ar Viņa paša vārdiem, apdomā un tos lieto, lai varētu sacīt: “Es alkstu tikai pēc tā, ko Tu pats man esi apsolījis, – dari to, ko pats esi sacījis, saskaņā ar Savu būtību un labo prātu. Tu esi sacījis, ka esi žēlsirdīgs, žēlastības pilns, visvarens un uzticams un Tu pēc Sava labā prāta gribi darīt labu un rīkoties pēc Savas mīlestības pilnās būtības.”
Taču prāts, jūtas un sātans nemitīgi grib šādu Dieva tēlu no tavas sirds izravēt, tādēļ ir vajadzīga smaga cīņa, lai paliktu Dieva vārdos. Tad ne mirkli nenovērs savas acis no Dieva vārda un spried šādi: “Ja tā nav taisnība, kas sacīts par To Kungu, tad nav arī vairs svarīgi un ir vienalga, kā man klājas.”
Trešais, kas nepieciešams īstai ticības lūgšanai, ir tas, lai Dieva priekšā neej pats ar savu cienību un savā vārdā, bet liec savā priekšā Vidutāju, kurā tev ir dota visa Dieva labvēlība.
Un ceturtais ir tas, lai tava lūgšana neatstāj visu savā paša ziņā un pamatotu savā cienīgumā, bet viss būtu atkarīgs tikai un vienīgi no Dieva un Viņa goda. Proti, lai šim pārbaudījumam būtu pakļauta nevis tava ticība, bet Dieva uzticība, nevis tava lūgšana, bet gan Viņa apsolījuma patiesums. Tas viss notiek tad, ja turi Dievu pie vārda jeb, kā saka Dāvids, “mana sirds turas pie Tava vārda”.
Redziet, tāda ir bijusi seno ticības varoņu prasme, kad tie lūgšanā cīnījušies ar Dievu, kā tas redzams daudzās viņu lūgšanās.
Līdzīgās e-publikācijas