Kur ir tava manta?

Noklausies šo e-publikāciju

Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. [Mt.6:19-21]

Patiesi ir Jēzus vārdi: “Kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.”

Cilvēks ļoti daudz domā par sev mīļām un dārgām lietām. Redzot, cik viegli var pazaudēt mantu un īpašumus, cilvēks ir norūpējies par to, kā sevi pasargāt un nodrošināt. Šajos ļaunajos laikos taču notiek visādas zādzības un laupīšanas!

Diez vai kāds cilvēks apgalvos, ka savā dzīvē ne reizi nav izjutis nemieru un raizes. Tāpēc īpašumu apdrošināšana nav nekas peļams.

Aplūkosim tuvāk Jēzus vārdu mācību.

Viņš jautā: kur ir tava manta? Kad tu zināsi, kur ir tava manta, tad zināsi arī, kur ir tava sirds.

Spriežot pēc Jēzus vārdiem, sirds var būt piesaistīta tikai vienai īstai mantai. Sacīdams “tava manta”, Jēzus apgalvo, ka tava sirds var turēties tikai pie vienas lietas, kas ir vai nu debesīs, vai arī zemes virsū.

Jēzus vārdu jēga ir skaidra: allaž būs tā, ka viena manta ir dārgāka un vērtīgāka par citām. Daudziem viņu manta ir zemes virsū. Tie var būt īpašumi, māja, ģimene, reputācija vai kāda cita dārga lieta. Tās var būt daudz un dažādas lietas, taču viena arvien būs dārgāka un vērtīgāka par citām.

Daļai cilvēku visdārgākā manta ir debesīs, un viņi to nekad negrib pazaudēt, proti – Jēzu. Ticīgam cilvēkam Tā Kunga labvēlība ir pats dārgākais, ko mēs nekādā gadījumā nedrīkstam zaudēt. Kas gan ir visas pasaules iznīcīgās mantas – gods, slava, zelts? Salīdzinot ar Jēzu, tie ir putekļi.

Bībelē aprakstīto Dieva bērnu vidū mēs redzam visdažādākos cilvēkus. Piemēram, ķēniņš Dāvids bija ļoti bagāts. Turpretī pravieši nebūt nebija bagāti, vairumā gadījumu – drīzāk nabagi.

Daļa cilvēku, kurus Pāvils piemin un kam raksta, pēc viņa vārdiem spriežot, bija labi situēti ļaudis. Dažiem pat bija tik lielas mājas, ka pie viņiem uz dievkalpojumu varēja pulcēties kristīgā draudze [Fil.2].

Savukārt citi bija nabagi, pat tik nabadzīgi, ka draudzes vāca naudu, lai viņiem palīdzētu [2.Kor.8]. Taču visiem bija kas kopīgs: debesis viņiem bija visdārgākā manta. Debesis bija viņu īstā dzimtene un tēvija [Fil.3:20].

Vai debesis ir arī tava visdārgākā manta? – Tā patiesi ir vienīgā neiznīkstošā manta. Viss pārējais zudīs un reiz būs jāpamet. Bet svētīgs ir tāds cilvēks, kura manta ir debesīs.