Baznīca stāv vai krīt

Ir sacīts, ka baznīca stāv vai krīt līdz ar mācību par attaisnošanu. Tas nozīmē, ka īstā glābjošā ticība nevar ne dzimt, ne pastāvēt, bez pareizi pasludināta bibliskā glābšanas ceļa.

Jēzus izpirka grēkus visai pasaulei, un katrs, Viņā ticošais, saņem grēku piedošanu Viņa vārdā. Cilvēks neizglābsies ar savu darbu palīdzību. Pat darbi, ko cilvēkā kā augļus nes ticība, nav uzslavas cienīgi. Glābšana ir vienīgi žēlastībā. Tas ir brīnišķīgi un mierinoši.

Bet praktiski sludināšanā Dieva žēlastība bieži var izbālēt. Tiesa, daudzi runā par žēlastību, bet viņi atkārto iemācītas frāzes bez vārdu bibliskās nozīmes izpratnes.

Kad izmisusi sirds jautā, kā saņemt grēku piedošanu, tad kā glābšanas priekšnoteikums tiek minēti dažādi darbi.

Bet Dievs bezdievīgo taisno. [Rom.4:5] Šī taisnošana nenozīmē cilvēka būtības vai dabas izmaiņu un viņa pārvēršanu par labu un bezgrēcīgu. Tā nozīmē atvainošanu un grēku piedošanu. Pāvils skaidrojot, ko nozīmē, ka “Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem”, citē 31. Psalmu: “Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti, svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa grēku.” [Rom.4:6-8] Šajos vārdos izbiedēta dvēsele rod sirdsapziņas mieru.

Reiz kādā pasākumā runas vīrs skaidroja, kāpēc lasa Bībeli. Viņš minēja daudz iemeslu. Visbeidzot viņš sacīja: “Tai ir spēks mainīt cilvēku dzīves.” Bet viņš nenosauca to iemelsu, kāpēc Bībeli lasa kristieši, kas apliecina luterisko ticību. Viņš nesacīja, ka Bībelē mēs atrodam Kristu, kurš ir miris par mūsu grēkiem. Tā kā viņš to noklusēja, bet uzsvēra, ka Bībele maina cilvēku dzīves, tad klausītajiem radās priekšstats, ka dzīves izmaiņa ir Dieva žēlastības priekšnosacījums. Līdz ar to viņi tika iedrošināti meklēt pestīšanu ar saviem darbiem. Žēlastība vairs nebija žēlastība.

Bībelei tiešām ir pa spēkam izmainīt cilvēku dzīves uz labu. Bet dzīves izmaiņa ir ticības auglis. Visupirms ir jādzimst ticībai jeb paļāvībai uz Dieva žēlastību, tikai pēc tam var ienākties augļi. Visupirms ir jāiestāda koks, un tikai pēc tam jācer sagaidīt tā augļus, bet ticības lietās daudzi rīkojas otrādi.

Mūsu vecais Ādams nekad nekļūs labāks. Vienīgi mūsu jaunais cilvēks, ko Svētais Gars mūsu Kristībā ir radījis caur ticību, vienmēr ir labs. Evaņģēlija spēkā tas var uzvarēt veco Ādamu. Mūsu vienīgais mierinājums ir tas, ka esam glābti vienīgi žēlastībā, neatkarīgi no mūsu darbiem, ticībā Kristum Krustā sistajam. Dievs mūs attaisno ne tādēļ, ka mēs esam veiksmīgi savā dzīvē. Viņš attaisno bezdievīgo. Ticēsim šai žēlastībai.

Katrai Kristus avij ir jāpārliecinās, vai tā dzird Labā Gana balsi. Jēzus ved savas avis uz zaļojošām žēlastības ganībām un pabaro izsalkušo ar mūžīgās dzīvības maizi.