Tikai Dievs zina, kuri draudzē ir atgrieztie

Tā kā atgriešanās nav tikai pagātnes notikums, bet dzīves ritms, pastāvīga sirds ticības atjaunošanās, tad neviens cits kā tikai Dievs var novilkt robežu starp ticīgajiem un neticīgajiem.

Šāda robeža pastāv, bet tā nekādā veidā nav nofiksēta. Tā ir mainīga no dienas uz dienu – gluži kā citas robežas garīgajā pasaulē.

Tādēļ neviena baznīca virs zemes nevar uzskaitīt atgrieztos un izveidot viņu sarakstu. Tas arī nav nepieciešams. Pat Jēzus mācekļu vidū visi nebija atgriezti. To vidū, kas Viņam sekoja, bija daudzi, kuriem nebija ticības – vieni nodevēji, citi līdzskrējēji, kas agrāk vai vēlāk atkrita un atsijājās, un vēl citi meklējoši cilvēki, kas nebija īsti sapratuši, kas ir Jēzus, un kuriem nebija īstas ticības. Jēzus arī neprasīja no viņiem nekādu ticības apliecināšanu. Viņi vienkārši sekoja Viņam un klausījās Viņa mācību un sludināšanu, līdz Viņš pamazām radīja ticību viņu sirdīs.

Tātad māceklības sākums nebija pamatots ticības apliecināšanā, bet Kristus vienkāršajā aicinājumā: seko Man. Šis aicinājums nozīmē vienkārši klausīties Viņu, mācīties no Viņa un saņemt Viņa mācības.

Tāpat arī šodien mums Dieva baznīcā ir jārēķinās ar pulku atmodinātu cilvēku, kuros Dievs vēl nav varējis izveidot īstu ticību. Viņš ir iesācis Savu darbu pie tiem, un tas notiks. Viņi ir mācekļi . Tas atklājas tai apstāklī, ka viņiem rūp mūsu Kunga mācība. Viņi klausās un lasa Dieva vārdu, cenšas tā dzīvot, cīnās pret grēku, lūdz un meklē mierinājumu Svētajā Vakarēdienā.

Arī viņi ir uz dzīvības ceļa, Dieva Gars pie viņiem darbojas, un Dievs ir aicinājis viņus un apsolījis pats pabeigt Savu darbu viņos.