Kāpēc cilvēki guļ dievkalpojumos?

Noklausies šo e-publikāciju

Dažreiz dievkalpojumos vērojam savādu lietu – cilvēki guļ. Īpaši tas notiek sprediķa laikā.

Iespējams tam ir kādi vienkārši izskaidrojumi – nogurums, slikti vēdinātas telpas utt. Tomēr varam domāt arī nedaudz dziļāk.

Meklējot piemērus Rakstos, domas tūdaļ apstājas pie Jēzus līdzības par desmit jaunavām – gaidot Kristus atnākšanu tās visas iesnaudās un gulēja. Vēl viena norāde atrodama Pāvila aicinājumā efeziešiem – uzmosties kas guli! Iemesls miegam var būt garīga vienaldzība un trulums, kā pravietis Jesaja saka: “Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis – praviešus, un aptumšojis jūsu galvas – redzētājus.”

Soģu grāmatā lasām, ka gulēšana atsevišķos brīžos var būt ļoti bīstama: Delīla iemidzināja Simsonu, pasauca kādu vīru, kurš nocirpa viņa matus, un viņa ieguva varu pār Simsonu, un viņš zaudēja savu spēku.

Dievkalpojums ir vieta, kur Dievs īpaši cīnās ar velnu. Tad, kad atskan Dieva vārds, kas sprediķī ir īpaši sagatavots katram klausītājam, velns mēģina panākt, lai klausītājs iesnaustos vai arī, lai viņa domas aizmaldītos kaut kur tālu prom, ikdienas dzīvē un darbos.

Tādēļ kristiešiem jāgatavojas dievkalpojumam, lai tie būtu modri Dieva vārda klausītāji, kas neļauj velnam to nolaupīt, bet dzirdēto patur savā prātā un pārdomā, kā to darīja Dievmāte Marija.

Mums jāmācās arī dievkalpojuma laikā nebūt pārāk aktīviem un nerosīties, kā to darīja viena no māsām Marta, bet kā Marijai jāsēž pie Jēzus kājām un uzmanīgi jāklausās viņa vārdos. Šādu rīcību pats Jēzus īpaši uzslavē.