Bēgšana uz Ēģipti

Jēzus bērnam jābēg kopā ar saviem vecākiem. Vai Dievs arī Betlēmē nevarēja Viņu pasargāt no Hēroda? Noteikti jā, bet mums nav jāuzdod jautājums, ko gan Dievs gribēja darīt un ko darīja, bet gan ko Viņš patiešām vēlas.

Dievs vēlas, lai Jēzus bēg uz Ēģipti, ar to Viņš parāda, ka Jēzus ceļš jau no pašā sākuma ir vajāts ceļš, bet Viņš arī rāda, ka Viņš var pasargāt Jēzu un Jēzum nekas nekaitēs tik ilgi, kamēr Dievs to nepieļaus.

Tagad Jēzus dzīvo Ēģiptē, tur, kur verdzībā un grūtības vajadzēja mist viņa tautai. Ķēniņam jābūt tur, kur reiz dzīvoja Viņa tauta. Sava paša miesā Viņam jāizdzīvo savas tautas vēsture.

Ēģiptē Izraēls piedzīvoja grūtības, Ēģiptē sākās Jēzus ciešanas, Ēģiptē Dieva tautai un tās ķēniņam bija jādzīvo svešumā un nabadzībā. Bet no Ēģiptes Dievs savu tautu izveda uz Apsolīto zemi, un no Ēģiptes Dievs Savu Dēlu aicināja atpakaļ uz Izraēla zemi. Tas, ko pravietis reiz sacījis lūkojieties uz Izraēla tautu, nu piepildās pie Jēzus: “Es viņu, savu dēlu, atsaucu šurpu no Ēģiptes.” (Hoz.11:1).

Bēgšana uz Ēģipti nebija akla sakritība, bet gan dievišķs apsolījums un tā piepildījums. Ēģiptē Jēzus kļuva pilnībā vienots ar savas tautas, Dieva tautas un mūsu visu ciešanām un prieku. Ēģiptē Viņš kopā ar mums ir svešumā, un kopā ar viņu mēs no svešatnes aizceļosim uz Dieva zemi.