Neatbildētais mācībā par Baznīcu
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
Augsburgas ticības apliecības VII artikuls sniedz atbildi uz šo jautājumu, un vislabāk tā ir saprotama šīs apliecības kontekstā. VII artikulā teiktais ir papildināts V, VIII un XXVIII artikulos. Visa Augsburgas ticības apliecība ir VII artikula konteksts, un Apoloģija ir tā izvērsts skaidrojums. Tas nebūt nenozīmē, ka mūsu ticības apliecinājumos ir pateikts viss, kam jābūt pateiktam par baznīcu, un neatbildēts nav palicis neviens jautājums. Tie nebūt uz to nepretendē.
Mācība par baznīcu līdzinās citām kristīgās mācības daļām, tā reizē ir gan vienkārša, gan neizsmeļama. Luters saka: “Septiņus gadus vecs bērnszina, kas ir baznīca, proti, svētie ticīgie un avis, kas dzird sava gana balsi.” (Šmalkaldes artikuli, III, XII, 2).
Kaut arī bērns var labi pazīt sava Labā Gana balsi, tomēr lielākie domātāji visā baznīcas pastāvēšanas laikā nav spējuši atklāt visu Svētajos Rakstos pausto patiesību par Kungu Jēzu Kristu, tādēļ arī baznīcas realitāte paliek teoloģiski neatrisināts jautājums. Ir jautājumi, uz kuriem mūsu ticības apliecības neatbild un uz kuriem nav atbildējusi neviena cita baznīca.
Viens no šādiem jautājumiem skar tēmu, kā ir jāsaprot tas, ka Jaunā Derība par baznīcu runā kā par Kristus miesu. Kādā nozīmē baznīca ir Kristus miesa saskaņā ar Rakstiem? Ar to noteikti netiek domāts tas, kā vārdu “miesa” lieto, runājot par cilvēku daudzumu, kuri ir apvienoti draudzē. Kristus miesa nav arī tikai tas, ko mēs dēvējam par universālu baznīcu, bet tā ir arī “Dieva baznīca Korintā” un jebkurā citā vietā pasaulē. Kā savā starpā ir saistītas “sakramentālā” Kristus miesa un “garīgā” Kristus miesa?
Vēl viens jautājums, kas 16.gadsimtā nenodarbināja mūsu baznīctēvu prātus, ir baznīcas eshatoloģiskā nozīme. Baznīca rodas tikai beigu laikā. Joēla pravietojums par to, kas notiks “pēdējās dienās,” tika piepildīts Vasarsvētkos (Ap.d.2:16-21). Savā laikā Jānis saka: “.. ir pēdējā stunda” (1.Jņ.2:18).
Lai dotu atbildes uz šiem jautājumiem, mūsu ticības apliecinājumos ir ietvertas vitāli svarīgas atziņas, kā tas, piemēram, ir mācībā par Antikristu. Bet to izprašana prasa dziļākas Rakstu studijas. Vilmāram šajā ziņā bija taisnība, kad viņš mācību par baznīcu pieminēja kā nepabeigtu mācību. Tajā ir vēl neatklāti dziļumi, līdz kuriem baznīcai vēl ir jānonāk. Visi kristieši, tāpat arī luterāņi, šodien uzdod jautājumus par baznīcu. Mūsu baznīca būtu mirusi, ja mēs uzskatītu, ka mums nekas vairs nav jāmācās.
Ieskaties