Lūgšana Adventes trešajā svētdienā

Ak, Dievs Kungs! Žēlīgais Tēvs pār visiem, kam bērnu vārds ir Debesīs un virs zemes. Tu nepiekūsti mums, saviem bērniem, labu darīdams, un spied mūs caur krustu un bēdām nākt pie tevis.

Tev pieder mūžīgs gods un slava, ka tu par mums esi gādājis nevien tad, kad nespējam paši par sevi gādāt, bet esi mūs mīlīgi auklējis no pašas jaunības, un caur dažādām bēdām un nelaimēm, itin kā pie rokas vezdams, esi tēvišķi izvadījis.

Bet, ak!, bet mēs nožēlojam to, ka mums vēl tik daudz noziegumu un grēku, lai arī (jebšu) tava žēlastība mums bagātīgi atklājusies. Mazums ir tas, ko mēs zinām, un lielo daudzumu mēs nezinām. Ak! Mēs esam kā mazticīgi. Tavu vārdu gan mēs dzirdam, bet cik grūti mums tas nākas, līdz taisnība mūsu sirdīs zeļ un saņemas.

Cik drīz mēs atkāpjamies no taisnā ceļa, kad tu savu roku maķenīt no mums novērs. Kad tu mums liec redzēt labas dienas, tad mēs gana ātri no tevis atraujamies, kļūstam pārlieku droši – tā, ka tev pie mums jānāk ar krusta un nelaimes rīksti. Ak, Dievs! Piedod mums jēl mūsu grēkus, mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus labad.

Ņem, tu, mūs pie rokas, un ved mūs uz to ceļu, pa kuru mums jāstaigā. Lai mēs dzenamies pēc patiesības, pēc goda, pēc mīlestības un taisnības. Un kā citkārt tavi svētie visās bēdās ir paglābušies tavā mīlestībā, tā palīdzi pastāvēt arī mums. Lai mēs priecīgi un labprātīgi daram tavu pratu. Neieved mūs kārdināšanā pāri, vairāk, nekā mēs spējam panest.

Dod, ak, Dievs!, mums bēdu laikā paciesties, tavam prātam padoties, lai mēs paliekam tev uzticami līdz nāvei. Un kad tā savu cīņu izcīnījuši, tecēšanu pabeiguši un ticību turējuši būsim, tad tu, žēlīgs Dievs, dosi mums arīdzan taisnības kroni, ko tu esi sagatavojis visiem, kas tevi mīlējuši. To mēs ticam, un tāpēc ceļos mezdamies tevi pielūdzam.