Bibliskas kopības neiespējamība ar heterodoksām baznīcām

Nule kā sacītais nebūt nenozīmē, ka reliģiskais unionisms (sinkrētisms) būtu jāuzskata par pieļaujamu vai, vēl jo mazāk, atzīstamu parādību. Vārdi “ar mīlestību pret visiem” patiešām attiecas uz visiem cilvēkiem, jo kristiešiem ir jāmīl visus cilvēkus [Mt.22:39; 5:44; 1.Jņ.3:17-18], taču tie nebūt nenozīmē, ka kristiešiem būtu jāsamierinās ar viltus praviešiem un viņu maldiem [Mt.7:15; Gal.1:8-9]. Rakstu norādījumi šajā jautājumā ir gan skaidri, gan pārliecinoši [Rom.16:17; Gal.5:9; 2.Jņ.1-10-11; Tit.3:9-11; 1.Tim.1:3-7; 2.Kor.6:14-18].

Uz iebildumu, ka reliģisku unionismu attaisno gan kristīgās mīlestības princips [Rom.13:10; 1.Kor.13:7], gan Kristus sirsnīgā lūgšana, lai visi ticīgie būtu vienoti [Jņ.17:20-21], mēs atbildam:

• Ļaut kādam ieslīgt garīgā tumsā un apdraudēt viņa dvēseles pestīšanu [2.Kor.5:13-15; 1.Kor.9:22-23; 2.Kor.6:3-10] patiesībā ir nekas vairāk kā vienīgi kristīgas mīlestības karikatūra [2.Kor.5:13-15; 1.Kor.9:22-23; 2.Kor.6:3-10], tā ka reliģiskais unionisms, kurš faktiski nav nekas cits, kā laicīga vienaldzība, patiesībā ignorē kristīgu mīlestību gan uz Dievu (uzticību Viņa vārdam), gan uz savu tuvāko (vēlēšanos palīdzēt viņam atzīt dievišķo patiesību);
• Vienība, kuru ar Dieva vārda palīdzību izraisa pats Svētais Gars, ir ticības vienība [Jņ.17:17, 2021, 25-26; Ef.4:3-6; 1Kor.1:10], kura kristiešiem ir jāatbalsta, apliecinot patiesību.

Dievs patiešām ir licis būt ticības vienībā [1.Kor.1:10], tādēļ visiem ticīgiem kristiešiem būtu jādara viss iespējamais, lai to izraisītu. Taču vienību, kuru nes Gars, nedz izraisa, nedz stiprina doktrināla vienaldzība un samierināšanās ar maldu mācībām [2.Kor.6:14-18; 1.Ķēn.18:21-22, 40].

Reliģisks unionisms allaž ir riskants, jo viena kļūda jeb maldi, diemžēl, mēdz izraisīt arī nākamos. Tāpat arī doktrināla vienaldzība pret vienu mācību neizbēgami izraisa vienaldzību arī pret citām. Luters saka:

“Ja kāds uzskata savu mācību, ticību un ticības apliecību par patiesu un drošu, tad viņš nevar atrasties vienā pulkā ar tiem, kuri māca vai atbalsta maldu mācības”.

Mūsdienu racionālistisko teologu apgalvojumi, ka “dažādas teoloģiskās tendences” (iedalījums konfesijās) ir paša Dieva plāns, neatbilst nedz Rakstiem, nedz saprātam.