Separātisti jeb shizmatiķi

Termins separātisms jeb shizma apzīmē reliģisku grupējumu atšķelšanos no pastāvošajām baznīcām un atsevišķu konfesiju veidošanu bez bibliska pamatojuma, kā ieganstu izmantojot baznīcas tradīcijas, kalpošanas formas un tamlīdzīgus motīvus (donātisms). Tādēļ shizmas ir pretrunā Dieva vārdam un ir grēcīgas.

Praktisku iemeslu dēļ mēs izšķirsim ļaunprātīgu separātismu un neļaunprātīgu separātismu. Pirmo izraisa spīts un mīlestības trūkums; otrais ir nezināšanas un aizspriedumu rezultāts un tas nesaistās ar apzinātu kristīgās mīlestības principa pārkāpšanu.

Nav pareizi attiecināt terminus separātisti un shizmatiķi uz cilvēkiem, kuri nošķiras no maldu mācības mācošām baznīcām to nebibliskās doktrīnas un prakses dēļ.

Runājot par to, kā pareizi lietot Baznīcas mācību, luterāņu katehismā ir atrodami šādi svarīgi norādījumi: mēs lietojam Baznīcas mācību pareizi, ja:

• vēlamies palikt un paliekam neredzamās Baznīcas locekļi (2.Kor.13:5; Jņ.8:31-32);
• ja ar šādu nolūku mēs paliekam pie tīrā Dieva vārda baznīcas un vairāmies no maldu mācības sludinošām baznīcām (Mt.7:15; 1.Jņ.4:1; Rom.16:17; 2.Kor.6:14-18) un
• pēc savām spējām uzturam un sludinām šo mācību (1.Kor.9:14; Gal.6:6-7; 1.Tim.5:17-18; 1.Tes.5:12-13; Mk.16:15-16; Mt.28:19-20).

Šie norādījumi būtu jāņem vērā ikvienam kristietim, bet mācītājiem tie būtu skaidri jāuzsver gan publiskas, gan privātas mācīšanas reizēs.