Kristus – mūsu dzīves spēks

Visā Baznīcas vēstures gaitā velns ir mēģinājis sēt ķecerības sēklas. Viens no pazīstamākajiem velna paņēmieniem ir iedvest cilvēkiem kļūdaino pārliecību, ka Dievs gan dara savu taisnošanas darbu, tomēr grēciniekiem pašiem jāveic savas dzīves svētdarīšana. Velns ir melis. Svētajos Rakstos Dievs saka, ka augšāmceltais Kristus ir ne tikai mūsu ticības “iesācējs” [tas, kurš mūs taisno], bet arī “piepildītājs” [tas, kurš svētdara mūs].

Šoreiz stāstīsim par Dieva sludināto svētdarīšanas mācību. Iespaidīgais attēls attēlo mūsu krustā sisto un augšāmcelto Kungu kā “ticības iesācēju un piepildītāju” [Ebr.12:2] un arī kā “taisnību, dzīves svētumu un pestīšanu” [1.Kor.1:30]. To, ko Dievs paveic Kristū mūsu dēļ, Kristus, mūsos rada caur savu Svēto Garu. Tādēļ krustā sistais un augšāmceltais Kristus ir ne tikai mūsu taisnība, bet arī mūsu patiesais svētums, jo “Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem” [1.Jņ.1:7]. Mūsu svētdarīšana Dieva spēkā plūst no Dieva pasludinātās taisnošanas!

Dieva svētdarīšanas apsolījuma pareiza izpratne ir prieka pilnas un uzvarošas kristīgas dzīves sākums. Tā kā mēs kristībā tikām savienoti ar krustā sisto un augšāmcelto Kristu, Dieva Gars dod mums spēku ar kristīgu pārliecību atkārtot Sv. Pāvila vārdus: “Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru!” [Fil.4:13].

KĀ SAPRAST DIEVA LIELO SVĒTĪBU: SVĒTDARĪŠANU

Bībelē jēdzieni “svētīšana” un “svētdarīšana” tiek lietoti, lai norādītu uz Dieva Svētās Trīsvienības pilnīgo bezgrēcību un absolūto šķīstumu. Kad Dievs mūs “svētdara”, viņš sūta savu Svēto Garu, lai caur viņa žēlastību mēs ne tikai ticētu viņa vārdam, bet arī pildītu viņa gribu. Dieva vārds un sakramenti ir tie “instrumenti”, ar kuriem Svētais Gars mūs svētdara svētās kristīgās baznīcas saimē, kas ir svēto jeb svētīto cilvēku sadraudze.

Bībeles mācība par svētdarīšanu ir viena no lielākajām svētībām, kuras Dievs ir devis savai baznīcai, jo ikvienam, kas stāv Dieva priekšā, jābūt svētam. Svētajos Rakstos atrodam nepārprotamas norādes: “Kas drīkst kāpt tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā? Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē. Tāds dabūs svētību no tā Kunga un taisnību no Dieva, sava pestītāja” [Ps.24:3-5].

Svētdarīšana ir nopietns jautājums. Ja tev un man, grēciniekiem, būs jāpavada visa mūžība Svētā Dieva klātbūtnē, mums arī jābūt svētiem. Dievs saka: “Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs to Kungu” [Ebr.12:14]. Taču pēc Ādama grēkā krišanas visi cilvēki atrodas dabiskā grēka stāvoklī [Īj.14:4; 25:4; Mt.7:17], un tādēļ neviens nestāv Dieva priekšā, kā vien Dieva paša bezgrēcīgais un svētais dēls. Jēzus Kristus vienīgais ir “taisns un šķīsts”. Tie, kurus Dieva žēlastība ir izglābusi, ar Kristus palīdzību kļūst svēti ticībā. Svētdarīšana mums dāvāta, lai attīrītos un šķīstītos caur Kristu. Svētdarīšanu saņem kā Viņa dāvanu ticībā mūsu grēku piedošanai Jēzus dēļ. Visi, kas kristīti Kristū, ir tērpušies Kristū [Gal. 3:27]. Mēs esam “viņa svētuma dalībnieki” [Ebr.12:10]. Tādējādi, līdzīgi kā taisnošana, arī svētdarīšana ir dāvana. Nav pareizi domāt, ka taisnošana ir Dieva dāvana, bet svētdarīšana jānopelna vai “jāatstrādā”. To vienkārši izdzīvo ar pateicību [Ebr.12:28].